Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Jauns Lielbritānijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 33 000 pieaugušo, liecina, ka tas, kā cilvēki sadala savus ikdienā nostaigātos soļus, var vēlāk ietekmēt, kā uzlabojas vai tieši pretēji – neuzlabojas veselība.
Pētījumā piedalījās pieaugušie vecumā no 40 līdz 79 gadiem, kuriem nebija sirds un asinsvadu slimību vai onkoloģisku salsimšanu, un kuri parasti dienā nogāja mazāk nekā 8000 soļu. Analīzē cilvēkiem, kuri lielāko daļu savu ikdienas soļus sakrāja garāku pastaigu laikā, bija krietni labāka sirds veselība nekā tiem, kuri lielāko daļu savu soļu sakrāja vairāku īsāku pastaigu laikā.
Dalībniekiem, kuri vienā piegājienā nostaigāja garākus posmus, bija arī mazāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, piedzīvot sirdslēkmi vai insultu nākotnē.
«Pastāv uzskats, ka veselības aprūpes speciālisti iesaka mērķi, ka obligāti jānoiet 10 000 soļu dienā, taču tas nav nepieciešams,» saka pētījuma līdzautors, sabiedrības veselības pētnieks no Sidnejas Universitātes Metjū Ahmadi.
«Tiem, kas ikdienā daudz nestaigā,
ievērojams ieguvums veselībai būs, ja ikdienā tiks iekļauta viena vai divas garākas pastaigas, katru vismaz 10–15 minūtes ilgu un, kas noieta ērtā, bet vienmērīgā tempā.»
Savukārt cilvēkiem, kas pastaigājas mazāk kā piecas minūtes, pētnieki novēroja par 9% lielāku risku saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām nākotnē nekā garāko pastaigu cienītājiem.
Kardiologi Fabians Sančiss-Gomars no Stenfordas universitātes, Karls Lavijs no Džona Ohsnera Sirds un asinsvadu institūta Ņūorleānā un Mačejs Banahs no Lodzas Medicīnas universitātes Polijā spekulē, ka ilgāki nepārtrauktas pastaigas periodi var paātrināt sirds metaboliskos procesus, uzlabot asinsriti un arī regulēt cukura līmeni asinīs.
