Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Komisijas pieņemto paziņojumu publicējusi bijusī padomes locekle politoloģe Jekaterina Šuļmane.
«Kā jau varēja sagaidīt, situācijai, kad Krievijas armija izvērš karadarbību kaimiņvalstī, ir smagas sekas, arī attiecībā uz cilvēktiesību īstenošanu,» teikts paziņojumā.
«Dzīvību jau zaudējuši vismaz simti Krievijas un Ukrainas pilsoņu», un «ar visiem pēdējiem notikumiem apdraudēta pilsoņa un cilvēka daudzu sociālo un personīgo tiesību īstenošana».
Kā piemērs tiek minēta daudzu interneta vietņu bloķēšana.
«Pēdējā nedēļa parādījusi, ka cena armijas izmantošanai, lai risinātu esošās problēmas, ir pārāk augsta. Karadarbība Ukrainas teritorijā ir jāaptur pēc iespējas ātrāk un jāpāriet pie abu valstu visu pretrunu risināšanas sarunu ietvaros.»
«Vārda brīvību un citas pamatbrīvības nedrīkst pakļaut papildu ierobežojumiem», bet jau pieņemtie ierobežojošie pasākumi, arī tie, kas paredz kriminālsodu par «viltus ziņām» par armiju, ir jāpārskata.
Vēstuli parakstījuši 13 Prezidenta cilvēktiesību padomes locekļi, arī Aleksandrs Asmolovs, Igors Kaļapins, Nikolajs Svanidze, Aleksandrs Sokurovs un citi.
Cilvēktiesību padome ir konsultatīva struktūra.
