Kāpēc ziemeļeiropieši ir visgarākie cilvēki pasaulē? Latvija 6. vietā

Tiem, kam gadījies doties ceļojumā uz Āzijas vai citām eksotiskām valstīm varbūt ir nācies sajusties kā milzim uz vietējo fona. Tā noteikti nav sagadīšanās, jo latvieši ierindojas 6. vietā pasaules garāko cilvēku topā, kuru apkopojis biznesa portāls Business Insider. Par latviešiem garāki ir tikai bosnieši, islandieši, dāņi, igauņi, melnkalnieši, bet paši garākie ir nīderlandieši. Vidējais latvieša augums ir 175 centimetri, bet Nīderlandē dzīvo vidēji 177,1 centimetus gari ļaudis. Salīdzinājumam, Gvatemalā dzīvo vieni no īsākajiem cilvēkiem pasaulē – viņu vidējais augums ir 157,5 centimetri. 

Cilvēku augums palielinās visā pasaulē. Kopš 19. gadsimta cilvēku augums visā pasaulē ir palielinājies par 11 centimetriem, tomēr pārsteidzošāko izrāvienu veikušas Baltijas valstis un Nīderlande.

Piemēram, Latviešu sievietes vidējais augums 1914. gadā bija 155,5 centimetri, bet mūsdienās dāmu vidējais augums ir 169,8 centimetri,

Citi lasa

Santa.lv

Konservēšana

Tomāti želejā dziedātājas Olgas Rajeckas gaumē: «Tie ir mani vismīļākie!»

Marta Kalniņa

Slavenību šķiršanās

Ukraiņu dziedātāja Vera Brežņeva asarām acīs pirmo reizi komentē šķiršanos ar Meladzi

Marta Kalniņa

Skandāls

Ko ukraiņu ietekmele Stužuka saka par savām Olaines mežiņā izmestajām drazām?

bet nīderlandietes pirms vairāk kā gadsimta bija 154,8 centimetrus garas, bet mūsdienās sasniedz 170,7 centimetrus, raksta medijs Financial Times.

Pētnieki skaidro, ka šādam fenomenam ir vairāki faktori: ir uzlabojies iedzīvotāju uzturs, veselības aprūpe, būtiski samazinājusies jaundzimušo mirstība, uzlabojušies dzīves apstākļi. Taču tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc Eiropieši ir gari. Britu pētnieki no Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas zem lupas izpētīja nīderlandiešu «augšanas» datu īpatnības un noskaidrojuši, ka garo cilvēku zemē Nīderlandē kopš 1935. gada līdz pat 1967. gadam visvairāk bērnu dzimuši gariem vīriem. Statistiķi novēroja, ka

ražīgākie tēvi Nīderlandē pagājušajā gadsimtā bija aptuveni septiņus centimetrus garāki nekā vidējais rādītājs valstī,

savukārt vismazāk bērnu dzima īsiem vīriešiem. Taču māmiņas pārsvarā ir bijušas vidēja auguma vai garākas par vidējo rādītāju, raksta The Guardian.

Ironiskā kārtā izriet, ka eiropieši paši sevi ir selekcionējuši un radījuši nākamajās paaudzēs garus cilvēkus. «Augums ir iedzimtība, turklāt bērni parasti pāraug vecākus,» saka sabiedrības veselības speciālists Gerts Stulps. «Ja garākajiem indivīdiem dzimst vairāk pēcnācēju, kuri vēlāk izaug garāki nekā viņu tēvs un māte, tad vidējais augums šajā paaudzē kļūst vēl lielāks nekā iepriekšējā,» saka eksperts. Ļoti iespējams, ka līdzīga situācija bijusi arī Latvijā, Igaunijā un citās valstīs, kur ar katru paaudzi rodas aizvien garāki un garāki ļaudis.