Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Kā tevi Covid-19 laikā apdraud bezatbildīgi ceļotāji? 8 situācijas un speciālista skaidrojumi

    Sabiedrība
    Aiva Alksne
    10. septembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Pretēji epidemiologu ieteikumiem cilvēki turpina ceļot ārpus Latvijas un ne visi pēc tam apzinīgi dodas pašizolācijā. Vai kāds viņus vispār uzrauga? Un kā nesaslimt no kāda neapzinīga atbraucēja? Konsultē Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Edīte Tettere.

    Apkopojām astoņas dažādas situācijas:

    1. Mana meita uz piespiedu dīkstāves laiku ir atgriezusies mājās no Īrijas un dzīvo pie manis – viņai jāievēro pašizolācija, bet man nav. Varu turpināt savas ikdienas gaitas kā līdz šim. Vai tas ir pareizi? Tikpat labi varu aplipināt savus darba kolēģus.

      Šobrīd likums nosaka, ka cilvēkam, kurš atgriezies no valsts, kurā ir augsta saslimstība, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Šobrīd likums arī nosaka, ka ģimenes locekļi var turpināt savas ikdienas gaitas. Tomēr atbraucējam būtu vēlams izvērtēt, vai mājinieku vidū nav gados vecāki cilvēki ar hroniskām slimībām, kurus viņš ar savu klātbūtni varētu apdraudēt. Varbūt prātīgāk tomēr pašizolēties kādā citā vietā, nevis mājās pie savas ģimenes – viesnīcā, viesu namā, izīrēt dzīvokli utt. Arī ja mamma, piemēram, ir skolotāja vai ārstniecības persona, būtu labāk padomāt par stingrāku pašizolāciju – ne gluži pie māmiņas.

      Ja cilvēks dzīvo mājās pie radiniekiem, ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Pirmām kārtām jau nepieciešams pastiprināti ievērot roku higiēnu un virsmu dezinfekciju, kas nenozīmē tikai nokopt galda virsmu vai uzkopt grīdas, bet dezinficēt visas virsmas, kurām pašizolācijā esošais cilvēks var pieskarties, – sākot no durvju un beidzot ledusskapja rokturi. Līdz ar to mājās ir jāveic papildu dezinfekcijas un uzkopšanas darbi.

      Tāpat mājiniekiem nevajadzētu šīs 14 dienas veidot ar atbraucēju ciešu kontaktu – nerīkot ar viņu kopīgas brokastis vai vakariņas, neēst no vieniem un tiem pašiem traukiem, bet iegādāties viņam vienreizlietojamos, nodrošināt atsevišķu istabu un neuzturēties ilgāku laiku ar viņu ciešā kontaktā. Arī viņa drēbes būtu vēlams mazgāt karstākā ūdenī. Ja atbraucējam parādās kādi simptomi – klepus, iesnas, paaugstināta temperatūra –, noteikti ir jāveic Covid-19 tests.
    2. Pie mums atbrauca draugi no valsts, kurā nav noteikta karantīna, bet viņi izbrauca cauri valstij, kur tā ir noteikta, piestājot vienīgi benzīntankā, lai uzpildītu degvielu. Kā pareizi būtu jārīkojas, iebraucot Latvijā?
      Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem šis skaitās tranzīta gadījums, un ir jāievēro pašizolācija. Likumu nevar uzrakstīt katram iedzīvotājam individuāli. Viens izbrauks cauri Polijai pāris stundās, savas dabiskās vajadzības nokārtos mežā, ēdīs līdzpaņemtās maizītes un padzers tēju no termosa, bet cits izmantos pilnu pakalpojumu spektru – ies uz labierīcībām benzīntankā, varbūt parunāsies ar pārdevēju, kura šķauda un klepo, pieskarsies virsmām, kurām pirms tam varētu būt pieskāries inficēts cilvēks. Nav iespējams paredzēt katra individuālo rīcību. Tāpēc likums visiem ir noteikts viens: ja cilvēks tranzītā šķērso valsti, kura ir dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā, viņam ir jāievēro pašizolācija.
    3. Zinu, ka mans kaimiņš ar ģimeni bija ar savu auto devies uz ārzemēm, bet viņi neievēro absolūti nekādu pašizolāciju. Vai man kādam par to jāziņo? Un kā es pierādīšu, ka viņi tiešām ir bijuši ārzemēs? Un vai vispār kāds kontrolē tos, kuriem jāievēro pašizolācija?
      Ikvienam, kuram ir aizdomas par kādu, kurš neievēro likumu, ir visas tiesības vērsties Valsts policijā, kas uzrauga pašizolāciju. Pašiem jāizdomā, vai gribam ziņot vai negribam, – sabiedrības veselība ir atkarīga no katra atbildības. Ja cilvēks iebrauc no sarkanās vai dzeltenās valsts, izmantojot pasažieru pārvadātāju pakalpojumus, tad pārvadātājam ir pienākums izsniegt katram aizpildīšanai anketu, kas pēc tam nonāk Valsts policijas pārziņā.

      Savukārt tiem, kas ceļo ar individuāli ar savām automašīnām, ir pienākums šo anketu aizpildīt pašam elektroniski un nosūtīt uz e-pasta adresi covid[email protected]. To izdarīt ir katra iedzīvotāja pienākums. Anketas atrodamas gan Ārlietu ministrijas, gan Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapās.
    4. Esmu no paziņām dzirdējusi, ka daudzi mūsu tautieši, kas dzīvo ārzemēs un vēlas atbraukt pie tuviniekiem uz Latviju, dara to visai viltīgi: lai nebūtu jādodas pašizolācijā, viņi dodas uz valsti, kas nav sarkanajā vai dzeltenajā sarakstā, un no turienes tad lido uz Latviju. Kā to var izkontrolēt?
      Protams, ka to nevar izkontrolēt. Viss atkarīgs no cilvēka izpratnes, cik svarīgi būt atbildīgam par visas sabiedrības veselību kopumā. Šajā gadījumā cilvēkam būtu jāsaprot, ka viņš neapmuļķo likumu, bet riskam pakļauj savus tuviniekus, vecākus un vecvecākus, kolēģus, ikvienu.

      Slimību profilakses un kontroles centra ieteikums visu Covid-19 laiku ir bijis neuzņemt viesus no ārzemēm, netikties kopējos pasākumos, nesatikties ar sen neredzētiem draugiem. Ir citi veidi, kā sazināties, – tam var izmantot interneta vidi, telefona sarunas utt. Tikai mēs katrs pats varam sargāt sevi un savus tuvos.
    5. Latvijā saslimušie ar Covid-19 lielākoties ir inficējušies no ārzemniekiem vai cilvēkiem, kas bijuši ārzemēs. Es nesaprotu, kur šie ārzemnieki saslimst, – lidostā? Slimus taču no valsts neviens neizlaiž?
      Covid-19 slimība bieži noris bez simptomiem, nav iespējams pēc vizuālā izskata noteikt, ir vai nav cilvēks inficējies. Pēdējā laikā 30% no apstiprinātajiem Covid-19 slimniekiem Latvijā ir inficējušies ārzemēs. Visi pārējie – tuvās kontaktpersonas. Nav burvju trika, ar kura palīdzību varētu noteikt, kur cilvēks inficējies. Katrā ziņā katra konkrētā valsts ne bez iemesla ir iekļauta sarkanajā vai dzeltenajā sarakstā – katrā no tām pastāv liels risks inficēties. Jo vairāk saslimšanas gadījumu kādā valstī, jo risks palielinās. Līdz ar to mēs pieņemam, ka atbraucējs varētu būt inficējies, un tāpēc 14 dienas ir noteikta karantīna. Ir izpētīts, ka tas ir vīrusa inkubācijas periods.
    6. Kāpēc pašizolācija ir jāievēro 14 dienas, bet Covid-19 pacients bez simptomiem var atsākt ikdienas gaitas jau pēc septiņām dienām?
      Veselības ministrija tiešām ir pārskatījusi kārtību, kā ārsts lemj par Covid-19 slimnieka izolācijas pārtraukšanu, ja pacients jau ir vesels. Pašizolācija un Covid-19 pacienti ir divas dažādas lietas. Katrai infekcijas slimībai, arī Covid-19 ir inkubācijas periods – laiks no saskares ar infekcijas ierosinātāju līdz brīdim, kamēr pats cilvēks kļūst infekciozs citiem. Šajā laikā infekcijas ierosinātājs organismā vairojas un izraisa Covid-19 slimību. Cilvēks, kurš ieradies no valsts ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, ir bijis paaugstinātas inficēšanās apstākļos. Tādēļ piesardzības dēļ tiek pieņemts, ka šis cilvēks atrodas Covid-19 inkubācijas periodā, kas ir no 2 līdz 14 dienām. Tā kā nav zināms, kad cilvēks varēja saskarties ar koronavīrusu, pastāv risks, ka cilvēks var kļūt infekciozs jebkurā brīdī divu nedēļu laikā. Pat ja cilvēks pirmajās dienās ir veicis Covid-19 testu un tas ir bijis negatīvs, slimība var parādīties vēlāk, piemēram, 8. dienā. 

      Savukārt cilvēkam, kuram tests ir uzrādījis, ka viņš ir saslimis ar Covid-19, inkubācijas periods jau ir pagājis. Cilvēka organismā vīruss ir savairojies, organisms ir sācis izstrādāt antivielas, un sākas atbrīvošanās no vīrusa. Palielinoties antivielu apjomam organismā un cilvēkam atveseļojoties, vīrusu apjoms organismā samazinās, līdz Covid-19 pacients vairs nav infekciozs, tātad vairs nevar inficēt citus. 

    7. Man ir norezervēta SPA viesnīca Lietuvā. Taisos braukt ar savu mašīnu. Kas notiks tad, ja Lietuvu iekļaus dzelteno vai sarkano valstu sarakstā? Kā varēs zināt, ka es tur esmu bijusi? Kas to fiksēs? Vai uz robežas būs kontrole?
      Šis gadījums norāda, ka cilvēks ir gatavs apiet likumu. Slimību profilakses un kontroles centrs aicina atcerēties par atbildību pret savu un apkārtējo veselību. Lietuvu iekļaus dzeltenajā sarakstā tajā brīdī, kad saslimšanas radītājs būs 16. Un sarkanajā, ja šis rādītājs būs 25. Ja tas notiks, pēc atgriešanās Latvijā būs jāievēro pašizolācija. Nav izslēgts, ka izlases kārtā uz robežas varētu būt arī kontrole. Taču, iebraucot Latvijā, noteikti būs jāaizpilda jau pieminētā anketa, norādot, ka ir būts Lietuvā, un jādodas pašizolācijā. Turklāt SPA ir uzskatāma par augstākā riska iestādi, jo tur ir tiešāki kontakti un līdz ar to arī lielāks risks saslimt.
    8. Meita atgriezīsies no Grieķijas. Aizies veikt Covid-19 testu, ja tas izrādīsies negatīvs, vai tad viņai arī būs jāievēro pašizolācija?
      Kā jau minēts, Covid-19 inkubācijas periods ir 14 dienas. Iespējams, cilvēks ir inficējies, taču vīruss organismā var nebūt pietiekami savairojies, lai savu klātbūtni uzrādītu. Cilvēks var veikt testu astotajā dienā pēc atbraukšanas vai divpadsmitajā, un tas var izrādīties pozitīvs.

      Sākumā daudzi centās veikt testu tūliņ pēc atgriešanās Latvijā, cerot tā izvairīties no pašizolācijas, taču nav jēgas to darīt – tāpat pašizolācijā ir jāpavada 14 dienas. Svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt testu gadījumos, kad parādās iesnas, temperatūra, kņudina kaklā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē