• Jau 5 mēneši kopš Annas Jansones pazušanas. Vīrs turpina rakstīt viņai vēstules

    Pazudis bez vēsts
    Marta Kalniņa
    1. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No privātā arhīva
    Šodien aprit pieci mēneši kopš dienas, kad kopā ar bērnu pazuda skolotāja un jaunā māmiņa Anna Jansone. Viņas mazulis tika atrasts miris, bet šī lieta aizvien nav atrisināta. «Mēs mājās tevi ļoti gaidām. Katru dienu,» nepaguris atkārto viņas dzīvesbiedrs Juris Evertovskis, cerot, ka šie vārdi viņu sasniegs…

    «Jā, es saprotu, ka mans «protu un spēju» līmenis ir tālu no vēlamā. Zinu, ka esmu pa šo laiku daudz ko izdarījis aplami, izdarījis nepilnīgi un arī vienkārši neizdarījis. Es te nelepojos.

    Es tikai cenšos paskaidrot, ka man šobrīd tavu palīdzību vajag vairāk nekā iepriekš,»

    ar sirdi plošu ierakstu vietnē X dalījies Juris Evertovskis. Tā viņš vēl aizvien cenšas uzrunāt savu bezvēsts pazudušo dzīvesbiedri Annu Jansoni, kura 1. novembrī ar mazuli uz rokām izgāja no mājas un vairs neatgriezās.  Neatgriezās arī viņu jaunākā meitiņa. Meitene tika atrasta bez dzīvības pazīmem uz meža ceļa pamestā auto. Kā vēlāk tika noskaidrots ekspertīzē, mazulis miris no pēkšņās nāves sindroma. Iespējams, tieši tas kļuva par iemeslu mātes pazušanai. Viņa cietusi no pēcdzemdību depresijas, un šāds traģisks notikums varēja likt rīkoties neparedzami. Pērn uzsāktie policijas un brīvprātīgo meklējumi  beidzās bez rezultātiem. Vēl aizvien nav skaidrības, kas tad īsti notika ar Annu. «Dārgā, es atceros kā mēs sarunājām, ka esam viena komanda. Es zinu, ka joprojām tā arī ir — neviens nav izmests, neviens nav izstājies. Esmu centies šos mēnešus darīt mūsu komandas darbus cik nu protu un spēju. Bet šobrīd tiešām ir ļoti vajadzīga arī tava palīdzība,» kārtējā vēstulē Annai pirms dažām dienām raksta viņas dzīvesbiedrs.

    «Dārgā, gribu atgādināt, ka tev ir kur atgriezties.

    Gaidām un esam gatavi atbalstīt visā. Un ne tikai te mājās. Tev ir arī draugi un kolēģi, kuri tevi cer atkal satikt un ir gatavi palīdzēt ar visu tikt galā un atgriezties dzīvē,» šādus vārdus Juris Annai rakstīja februārī.  Visus šos mēnešus Annas tuviniekus pavada gan lielas skumjas un izmisums, gan arī cerība, ka Anna vēl aizvien ir dzīva.

    Juris zina – ir cilvēki, kuriem viņa personiskie ieraksti šķiet mulsinoši. Kāds pat atļaujas norādīt, lai viņš pātrauc to darīt, ka tas esot bezjēdzīgi. Taču, kamēr nav nekādu pierādījumu, ka Annas vairs nav starp mums, viņš ir gatavs izmantot jebkuru jebkuru iespēju. Ja nu Anna to izlasa? Ja nu kāds viņai šo vēsti nodod? Arī tad, ja tas ir stāsts par to, kā viņš Ziemassvētkos Annai nopircis dāvanu…

     «Protams, ļoti gribētos Annai visu pateikt personīgi nevis rakstīt šeit un domāt, vai redzēs vai nē.

    Tad varētu arī daudz ko citu pateikt,» tā Juris.

    Ziemā meklējumi Ķemeru purvā un tā apkaimē tika pārtraukti. Tagad, iestājoties siltam laikam, Juris atkal ir gatavs doties turp. «Tāda bēdīga apmulsuma sajūta, nevarot pat izdomāt, ko labāk darīt, lai saprastu, kas ar Annu noticis, un kur tālāk meklēt. Nāksies pagaidām turpināt pārbaudīt to pašu meža/purva reģionu,» martā pārdomās un plānos dalījās viņš.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē