Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija pastiprināja Krievijai noteiktos ierobežojumus un apturēja parāda maksājumu ASV dolāros pieņemšanu no Krievijas kontiem ASV bankās. Pēc divu maksājumu cietajā valūtā bloķēšanas, Krievija termiņā neizpildīja divu obligāciju saistības, jo samaksāja investoriem rubļos, nevis ASV dolāros, kā noteikts līgumā.
Rietumvalstu noteikto sankciju dēļ ārvalstīs iesaldētas Krievijas ārvalstu valūtas rezerves 300 miljardu dolāru apmērā. Bez piekļuves šiem līdzekļiem pieaugušas bažas par iespējamu Krievijas nespēju veikt parādsaistību maksājumus jeb defoltu.
Jaunākie kompānijas «ICE Data Services» dati liecina, ka Krievijas parāda apdrošināšanas rādītāji liecina, ka defolta iespējamība ir gandrīz 90%.
1998.gadā Krievija piedzīvoja iekšējo finanšu defoltu, bet iepriekšējo reizi ārējā parāda saistības valsts nespēja izpildīt pēc 1917.gada revolūcijas.
Kredītreitingu aģentūra «Standard & Poor’s» sestdien paziņoja, ka Krieviju ir atzinusi par selektīvā defolta valsti, jo valsts 4.aprīlī izmantoja rubļus, lai samaksātu dolāru nominālvērtības obligācijas.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs šonedēļ paziņoja, ka «Rietumvalstis dara visu iespējamo, lai panāktu, ka Krievija paziņo par defoltu», tomēr viņš uzsvēra, ka Krievija izmantos «citus mehānismus» parādsaistību apmaksai.
Pagaidām gan nav skaidrs, kurš varēs pasludināt Krievijas defoltu, jo Eiropas Savienības noteikto sankciju dēļ starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir pārraukušas Krievijas novērtējumu.
Iespējams, ka Krievijas defoltu varētu izvērtēt Starptautiskās mijmaiņas darījumu un atvasināto instrumentu asociācijas (ISDA) Kredīta atvasināto instrumentu noteikšanas komiteja.