«Visam pamatā ir viena maza sakne – manā dzīvē vairs nav alkohola.» Andris Baltacis nekādu punktu neliks

Smējīgs, tiešs un atklāts, mūziķis Andris Baltacis uz sarunu atbrauc pa taisno no Latgales un burtiski dzirksteļo. Šogad viņš kopā ar Daini Skuteli ar dziesmu Latgalietis ir! uzvarēja Latvijas sirdsdziesmas finālā, bet tagad sācis turneju ar koncertiem Latgalietis pasaulē. 40 gadi uz skatuves. «Un nākamajā gadā ziepes taisīšu vēl un vēl!» Andris smejas.

Aiva Kanepone

Šodien

Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Lauris Vīksne)

Šī gan viņam nav pati priecīgākā diena – Andris tikko saņēmis ziņu, ka nav izturēta atlase Supernovai, kur abi ar Daini bija pieteikušies. Ierasts Andri dēvēt par šlāgerdziedātāju, tomēr tagad liekas, kaut kas viņa dzīvē un arī dziedāšanas manierē ir mainījies, un pat grupa Baltie lāči, kuras nosaukums nācis no Andra jaunības gadu iesaukas, tagad mazliet pastumta malā. Varbūt krustceles bija televīzijas šovs Pārdziedi mani!?

Pieturzīmes

Dzimis 1968. gada 6. decembrī Daugavpilī, audzis Aglonā.
Pabeidzis Daugavpils mūzikas vidusskolu, mācījies Latvijas Konservatorijā (tagadējā LMA) un Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas pedagoģijas fakultātē. Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā ieguvis režisora izglītību.
Strādājis Latgales televīzijā, kur veidojis Latgales televīzijas Mūzikas festivālu.
Kopā ar sievu izveidojis radiostaciju Radio Latgalei.
Spēlējis kapelās Rakari, Dunduri un citās, vislielāko popularitāti ieguvis kā grupas Baltie lāči solists.
Piedalījies šovos Dziedi ar zvaigzni, Pārdziedi mani!
Sieva Skaidrīte, meita Baiba, divas mazmeitiņas.

Izrādās, tu uz skatuves esi jau 40 gadus. Garš ceļš! Ar ko šajos gados tu pats visvairāk lepojies?

Notika tas, ka vienu dienu atnāca un piegrabināja Svētais Pēteris ar atslēgām. Es ļoti nobijos.

Ar to, ka joprojām atļaujos dzīvot Latgalē un vienlaikus varu spēlēt uz skatuvēm visas Latvijas mērogā. Jo tas ir dārgs prieks. Visvairāk – laika ziņā. Valsts svētkos nospēlēju pusotru stundu garu koncertu Kuldīgā, bet ceļā pagāja 10 stundas. Bet man to vajag. Tā ir mana narkotika. Esmu lepns, ka joprojām esmu latgalietis, tāds spītīgais. Un esmu priecīgs, satiekot cilvēkus, kuri domā un dara tāpat. Varbūt kāds apvainojas, bet, kad satieku latgalieti, kurš dzīvo Rīgā, saku: kāds tu latgalietis?! Tad tev jābūt tur! Es jau saprotu, ka viņi ir salūzuši, jo nezina, kā citādi nopelnīt ģimenei. Bet tā ir valsts politika, un tā ir jāmaina. Arī mana meita un mazbērni ir Latgalē, visi man ir blakus. Meita pabeidza Rīgas Juridisko augstskolu un gribēja iet uz diplomātiju, bet atgriezās Rēzeknē. Kursa biedri teica: tu esi dumja – ar tādu izglītību kaut kur Latgalē! Mīlestība daudz ko salika pa vietām, jo Rēzeknē Baiba satika savu vīru Kasparu. Un par to esmu priecīgs!