VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe: Kopš šķiršanās mana dzīve ir gājusi tikai uz augšu

Mūsu pazīšanās aizsākās pagājušajā rudenī ar privātu saraksti tviterī. Arī šai sarunai viņu uzrunāju tur. Baiba ilgi domāja. Tad piekrita, bet ar nosacījumu, ka par darbu stāstīs daudz, par personisko dzīvi – maz. Vai nemaz. Ir vasara, mēs tiekamies jau otro reizi, ēdam kanēļmaizītes Baibas ieteiktajā Miera maizē. Baiba tikko ir atgriezusies no atvaļinājuma, un viņas dzīvesprieks ir tik enerģētisks, ka daļa no tā tiek arī man. Runājam ilgi, daudz paliek arī neuzrakstīta. Bet, ziniet, man šķiet, mēs jau sen esam pelnījuši vadošos amatos tādus cilvēkus kā Baiba. Bez maskām.

– Par VID eksistenci cilvēki lielākoties priecājas tikai reizi gadā, saņemot pārmaksāto nodokļu atmaksu. Pārējā laikā attieksme ir, teiksim tā, stipri rezervēta. 
– Man sāp, ka sabiedrība par Valsts ieņēmumu dienestu tā domā, bet jāatzīst, ka arī paši pie tā esam vainīgi. Cilvēki reizēm saka, ka vēstules never vaļā tikai tāpēc, ka tur neko nesaprot. Vai arī – ka negrib zināt, kas tur rakstīts, jo bail. Mans, mūsu uzdevums ir beidzot nojaukt šo vēsturiski izveidojušos barjeru, dalīšanos mēs te un jūs tur. Pateikt: es tevi saprotu, palīdzēšu. Nevis lasīt morāli, bet izskaidrot.