Traktorists vai operdziedātājs? Jāņa Apeiņa dzīves kontrasti un izvēle neprecēties

«Nīkuļot man nepatīk,» saka Jānis. Sarunai pirms mēģinājuma Operā viņam ir laiks vienas kafijas ilgumā. Smaidīgs, labā noskaņojumā, un viņa pieskārieni dzīves mirkļiem emocionāli ir tikpat niansēti, kā viņš izdzied savas lomas.

Manī ir kaut kas no narcisa, bet augstprātība gan man nepiemīt.

«Kāds man ir šis laiks? Operā gatavojam izrādi ar diviem viencēlieniem – Maskanji Zemnieka gods un Leonkavallo Pajaci. Tonio esmu dziedājis, bet Zemnieka godā Alfio esmu dziedājis tikai koncertuzvedumā. Paralēli gatavoju numurus šovam Pārdziedi mani! Kad man no televīzijas piezvanīja režisore Zane Gargažina un piedāvāja piedalīties, es mazliet padomāju, paskatījos savu grafiku, izskatījās, ka varu darbu savienot ar šo pasākumu, un piekritu. Ar Zani esam pazīstami kopš tiem laikiem, kad trīspadsmit sezonas bērnu raidījumā Kas te? Es te! biju Pukšiņš. Kad tagad man nāk klāt lieli cilvēki un saka, ka atceras mani no Pukša laikiem, un grib ar mani nofotografēties, aptveru, cik daudz gadu pagājis. Mani skatītāji, kas bija bērni, izauguši, bet atceras un atpazīst, un tas ir patīkami. Nu, arī mans laiks nav stāvējis uz vietas. (Smejas.)

Turpinājumā:

• No «huligāna» un traktorista līdz Operas solistam: kāpēc Jānis Apeinis savulaik izmācījās par lauksaimniecības mehanizatoru Priekuļos un kā 90. gadu kautiņi Madonas diskotēkās norūdīja viņa raksturu.

• Mīlestība bez laulības saitēm: atklāti par attiecībām ar franču operdziedātāju Perīnu Madefu, meitas Luīzes audzināšanu divās valstīs un iemesliem, kāpēc viņš 50 gadu vecumā joprojām nav nevienu oficiāli apprecējis.

• Sāpīgie zaudējumi: emocionāls stāsts par tēva aiziešanu, neatbildētiem jautājumiem un brāļa pēkšņo nāvi, kas lika pārvērtēt dzīves trauslumu.