Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
«Šis ir smagākais gads manā mūžā.» Jānis Jenzis par laiku pēc dzīvesbiedres zaudējuma
Gribējis būt par veterinārārstu un tramvaja vadītāju. Pusaudža gados strādājis rūpnīcā un iznēsājis telegrammas. Nejauši nokļuvis viesmīlības sfērā. Šobrīd ir Latvijas Restorānu biedrības prezidents un nu jau gadu – viesnīcas Opera Hotel ģenerāldirektors. Jānis Jenzis, viesnīcas bārā gatavojot kafiju, negaidīti saka: «Vajag sevi mīlēt, ne?»
Foto: Gatis Gierts
– Tas jau nav viegli.
– Galīgi nav. (Ieskanas tālruņa zvans. «Man šis jāpaceļ!» Notiek saruna par baļļuku. Jānis to pabeidz un saka: «Meitai tuvojas dzimšanas diena – desmit gadu.»)
– Meitai esot spēcīgs raksturs – gluži kā tēvam.
– (Iesmejas.) Intervija ir par mani kā Jāni vai profesionāli? Vienmēr privāto no publiskās dzīves esmu veiksmīgi norobežojis. Negribu robežu pārkāpt. Sākam ar profesionālo un tad skatāmies…
Viesnīcā ir kustība, tātad tā aizpildīta. Starp viesiem ir arī basketbola fani?
– Tikko ārā izgāja somi. Bija lietuvieši, igauņi, serbi…
– Stabu, Tērbatas, Ģertrūdes un citās ielās, par Vecrīgu nerunājot, bija grūti atrast restorānu vai kafejnīcu, kurā nebūtu ienākuši igauņu fani. Viņi atbrauca uz festiņu – tērēt naudu.
– Rīgā bija brīnišķīgi igauņu līdzjutēji. Skaisti plūda pa pilsētu.
Mana dzīves pārliecība ir kā budismā – nevajag pieķerties vietām, lietām un cilvēkiem.
Veicu nelielu aptauju starp Restorānu biedrības biedriem. Viņi gan teica, ka hokeja fani tērējuši vairāk, toties basketbola līdzjutēju ir daudz. Visi, protams, ir apmierināti ar čempionātu, jo tūristus jūt.
