Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Pulkvežleitnants Andis Rinkevics: Ja Latvijā vardarbības novēršana balstītos tikai uz policiju, nemainītos nekas
KLUBS nolēma runāt ar pulkvežleitnatu Andi Rinkevicu ne tikai tāpēc, ka 18. novembrī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā viņš apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku. Rinkevicam atšķirībā no daudziem kolēģiem ir cita veida pamatizglītība un savs domāšanas veids, kas lielā mērā balstās Rietumeiropas policijas pieredzē. Turklāt viņš ir pārliecināts: «Mums, vīriešiem, vajadzētu mācīties agresiju, kura ir dabīga, izlādēt sociāli vēlamā veidā.»
Foto: Matīss Markovskis
Ordenis man bija absolūts pārsteigums. Tas liecina par to, ka arī valsts noslēpuma objekts policijā ir drošībā. Cepuri nost, ka spēja noslēpumu noturēt. Vadība, pieļauju, ka arī mana biroja cilvēki, deva informāciju, ko iekļaut, kādi ir tie varoņdarbi…
Un kādi ir?
(Smejas.) To jau neesmu lasījis. Visticamāk, par skaistām acīm neviens apbalvojumus nedod. Ir vairāku līmeņu varoņdarbi, ir tādi, kur policisti, mediķi, glābšanas dienests fiziski glābj cilvēkus – pretī ir konkrēta situācija, kuru esi atrisinājis.
Kamēr nav profesionāļu, kuri spēj mainīt personu dzīves sociālos aspektus – kāpēc es to daru, kāpēc nespēju agresiju izlikt kur citur –, nekas nemainīsies.
Bet – jo vairāk kāpj pa karjeras kāpnēm, jo mazāk ir tiešo varoņdarbu. Tu strādā ar sistēmām, cilvēkiem, mēģini saskatīt cēloņsakarības, tās ietekmēt. Nekad nav tiešas atgriezeniskās saiknes par to, ko esi ietekmējis. Vēl jo vairāk prevencijas darbā.
Prevencija ir joma, kur ir ļoti daudz aizspriedumu, arī policijā. Parasti cilvēki domā, ka prevencija ir izglītošana vai informēšana. Patiesībā ir krietni dziļāks process.
Savulaik KLUBĀ runājām par agresīviem dzērājšoferiem un vardarbību. Lai saprastu, kas vispār ir novēršams, jāizprot visi apstākļi, kuros noziegums vai likumpārkāpums notiek. Kas tos veicina? Ar kādām situācijām saskaras viena vai otra puse?
Es nevaru novērst nelaimes gadījumu. Man jāsaskata, un tas ir sarežģītākais, vai aiz nelaimēm bijušas cēloņsakarības, kuras iesaistītās puses, iespējams, nesaprot.
Kopš 90. gadiem policijas darbs virzās predictive policing pieejas virzienā. Policija no reaģēšanas – ātri ierasties, aizturēt – virzās uz spēju prognozēt vietas un cilvēkus, kuri ir potenciāli bīstami, lai savlaicīgi tos noņemtu no trases. Tas prasa analītisku prātu, informācijas sistēmas un laiku. Prognozēšana ir tas, kur mēs un lielākā daļa Rietumeiropas policijas dienestu virzāmies.
Kā jūs nokļuvāt policijā?
Nejauši, 2004. gadā.
Policijā esmu autsaiders, jo beidzu Vidzemes Augstskolu. Man palaimējies, ka iegūtā izglītība ir sabiedrības pārvaldība. Turklāt pirmā specializācija – politoloģija.
