Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Omulīgais optimists Gunārs Jākobsons: Dubļi, kurus esmu bridis, mani ir stiprinājuši
Tā pats par sevi saka ilggadējais Latvijas Radio ziņu diktors, sporta spēļu komentētājs un raidījumu veidotājs Gunārs Jākobsons. Šogad ir jubileju gads – Latvijas Radio šogad atzīmēs 100 gadu pastāvēšanu, bet Jākobsona kungam novembrī apritēs tikai par desmit gadiem mazāk. Kā mūsu pazīstamās balss īpašniekam klājas šodien?
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Ieva Andersone)
Gunārs Jākobsons
• Dzimis 1935. gada 12. novembrī Jaunsvirlaukā, Zemgalē.
• Absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, bet jurista profesijā nekad nav strādājis.
• Latvijas Radio (pats saka Radiofons, kā radio tika dēvēts pagājušā gadsimta 30. gados) nostrādājis vairāk nekā 70 gadus: veidojis sporta reportāžas, bijis ziņu diktors, vadījis raidījumus Dzirkstele, Ritums, Monopols, Piespēle, Mikrofons u. c., lasījis literāros tekstus un dzeju, piedalījies raidlugās un ierunājis pasakas bērniem. Joprojām vada raidījumus.
• Vairāk nekā 50 gadu komentējis hokeja un futbola spēles, strādājis 13 olimpiskajās spēlēs, 30 pasaules hokeja čempionātos.
• Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Saņēmis Jāņa Lintera prēmiju par ilgstošu un izcili veiktu darbu, par ieguldījumu radiožurnālistikā – Cicerona goda nosaukumu un balvu par mūža ieguldījumu radio, Starptautiskās Sporta preses asociācijas un Starptautiskās Hokeja federācijas balvu par mūža ieguldījumu, Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.
• Bijis precējies, divu bērnu tēvs, divu mazmeitu vectētiņš.
Kamēr eju uz virtuvi pēc šķīvja pīrādziņiem, kurus esmu atnesusi līdzi mūsu sarunas papildināšanai, diktofons paliek uz galdiņa – pēc tam, klausoties ierakstu, dzirdu, ka manas prombūtnes mirklī Jākobsona kungs omulīgi uzsvilpo.
Vai zinājāt, ka esmu ar pieredzi matu krāsošanā?
Kad atgriežos, viņš saka: «Diez kas jau nav, grūti kaut ko jaunu piestāstīt, īpaši manos gados. Ko jūs gribētu zināt?» Pirms mūsu sarunas esmu izlasījusi vairākas Gunāra Jākobsona sniegtās intervijas, kurās viņš runājis ne tikai par savu interesanto un dinamisko darba dzīvi, bet arī par smagiem personiskiem pārdzīvojumiem – pusaudža gados brāļa, vēlāk sievas un arī dēla zaudēšanu. Katrā intervijā viņš arī sacījis, ka apzināti cenšas izvairīties no drūmām domām un sarunām, bēdīgām filmām un grāmatām.
