Ja nebūtu nomesta dzīves zemākajā punktā, es joprojām sistos. Liene Šomase ir atgriezusies

Šis ir tavs laiks

«Paldies, ka jūs esat, paldies, ka tu esi,» dziedātāja Liene Šomase sarunu sāk ar pārsteidzošu atvērtību, sirsnīgu uzrunu žurnāla lasītājiem. «Šajā sociāli aktīvajā laikā daudzi piemirst par cilvēcīgumu. Deviņu gadu laikā, kopš biju atvaļinājumā no skatuves, publiskās telpas, sociālajiem tīkliem, es ceļoju sevī. Izzināju, attīstījos, meklēju, sapratu, pieņēmu, praktizēju. Tagad es atgriežos uz skatuves ar citu enerģiju, skatījumu, pieredzi. Es nāku ar bagātu dvēseli. 

Tie, kas novērsās, lamāja mani sociālajos tīklos (tā bija vistīrākā emocionālā vardarbība, es taču nevienu nebiju nogalinājusi!), tagad satiekoties nevar paskatīties man acīs.

Līdz 25 gadiem es baudīju dzīvi, izmēģināju visu, ko liktenis man piedāvāja. Es biju visur – šovos, televīzijas raidījumos, presē. Par Lieni zināja visu, un es dzīvoju nevis savu, bet citu cilvēku dzīvi. Man teica – esi tāda, ģērbies tā, mazāk runā. Man blakus bija cilvēki, kuriem gāju līdzi, kuros ieklausījos. Vienā brīdī sapratu – tas nav mans virziens. Esmu pateicīga katram dzīves skolotājam, pieredzei, kas mani bagātinājusi. Īsta dvēseles transformācija cilvēkā notiek tad, kad viņš ir izgājis cauri ellei – sāpēm, asarām, depresijai, dusmām, nepatīkamai pieredzei. Kad viņš ceļas, atdzimšana notiek ar lielu pateicību. Nav jākaunas no tā, ko pieredzējis, izdarījis. Ir jāpateicas liktenim, situācijai, cilvēkiem un jāiet tālāk. Ne visi to spēj. Daudzi mākslinieki ir aizgājuši no dzīves, pametuši skatuvi, jo nav tikuši kaut kam pāri. Viņi ir zaudējuši mīlestību pret dzīvi.