Atklāta saruna ar Signi Reinholdi-Āboliņu: Nedrīkst bēgt no savām sāpēm

– Pirms sarunas aizdomājos, cik reti cilvēki viens otram pajautā: «Par ko tu sapņo?» Nevis virspusēji, bet tā pa īstam – no sirds. Interesanti, par ko tu, uzņēmuma vadītāja un divu bērnu mamma, sapņo?

– Tu gribi dzirdēt patiesu atbildi, ja? Mēdz teikt – esi uzmanīgs ar to, ko vēlies, bet es sapņoju, ka beidzot varētu padzīvot bez tās milzīgās atbildības sajūtas. Vairāk pati sev un priekam.

 Latvija ir iespēju zeme, – vari sasniegt jebko, kļūt par ministru un pat par prezidentu, ja ļoti vēlies.

Tādiem cilvēkiem kā es ir tendence sevi un savas personīgās vajadzības nolikt maliņā, nedzirdēt tās. Joprojām ir daudz darba, arī mošanās piecos naktī no stresa, jo, kā jau visos uzņēmumos, vadītājs ir tas, pie kā parasti nonāk tieši pro­blēmas un kam tās ir jārisina. Tas nav viegli. Kādreiz klusībā esmu koķetējusi ar domu – cik labi ir tiem, kas vakarā var aizvērt durvis darbam un aiziet, nepārdzīvojot ne par ko, un nākamajā dienā izvēlēties varbūt pat vairs nenākt uz darbu. Man nav šādas izvēles.