Aktieris Maļikovs par misiju palīdzēt dzīvniekiem: Man izdodas paveikt to, ko citiem ne

Kāpēc izvēlējies palīdzēt tieši šai patversmei?
Reiz, kad biju devies ceļojumā, kāpu Melnkalnes augstākajā kalnā Montenegro. Pēdējā un grūtākajā daļā bija stāva klints – apmēram septiņu stāvu augstumā, tur ierau­dzīju trīs suņus. Sākumā nesapratu, vai tas ir pa īstam vai ne, jo tas kalns bija septiņu stāvu celtnes augstumā. Pie sevis domāju, kā suņi vieni paši tur varēja gadīties? Viņi man šķita kā trīs eņģeļi. Vēlāk noskaidroju, ka suņi tik tiešām pastaigājas pa šo virsotni un pārsteidz tūristus ar savu klātbūtni. Kādas trīs nedēļas pēc tam, kad no ceļojuma atgriezos Latvijā, Facebook ieraudzīju patversmes Mežavairogi publikāciju, kas mani uzrunāja, tāpēc nolēmu uz turieni aizbraukt. Gluži kā vakar atceros mirkli, kā savā pirmajā divu stundu ilgajā pastaigā izvedu suni, vārdā Lakijs. Pēc dažām nedēļām turp aizbraucu vēlreiz un sapratu, ka varu staidzināt uzreiz divu suņus. Pēc tam devos pastaigā jau ar četriem vienlaikus. Iepazinos ar citiem brīvprātīgajiem, un mums izveidojās diezgan liela komanda. 

Palīdzot dzīvniekiem, rodu piepildījumu un jūtu, ka esmu īstajā vietā.

Cik bieži dodies uz patversmi?
Sākumā braucu vienreiz nedēļā. Bet man tik ļoti iepatikās komunicēt ar dzīvniekiem un cilvēkiem patversmē, ka tagad braucu trīs reizes nedēļā, vasarā, kad ir brīvāks, pat četras. Dažreiz ir tā, ka aizbraucu uz turieni deviņos no rīta un tikai piecos vakarā atgriežos mājās.