
Kā Gustavo tēvs stikla mākslinieks Agris Butelis taisīja vitrāžas Gorbačova vasarnīcai
Stikla mākslinieku, vitrāžistu Agri Buteli pie stikla atvedis gadījums, un viņš par to ir priecīgs. Piedzīvoti neparasti notikumi, sastapti visdažādākie cilvēki un tapuši lieliski darbi, gan īstenojot mākslinieka radošās ieceres, gan atjaunojot un atgriežot dzīvē aizgājušo meistaru vitrāžas.
Foto: Ieva Andersone
Ar Agri Buteli tiekamies viņa darbnīcā Artilērijas ielā – milzīgs galds, daudz grāmatu, stikls, instrumenti, skices, bildes, pašlaik procesā – restaurējama Tiffany lampa… Tur ir viss, kas no mākslinieka personības un radošās vides uzbur īpašu atmosfēru. Ak, jā, arī mūzika fonā un cienasts – melna kafija un fantastiski garšīgās, vienkāršībā ģeniālās biezpiena un tomātu maizītes!
Abi mani bērni mācījās stikla nodaļā – Anna pabeidza, Gustiņš – ne. Toreiz stikls likās pašsaprotama izvēle – augot viņi ņēmās ar stikliņiem, taisīja flīzes.
Notikumi dzīvē gluži kā krāsaini stikla gabaliņi vitrāžā savienojas svina pavedieniem, veidojot lielo bildi, caur ko plūst silta gaisma…
Mode mainās, vērtības – nē
«Vitrāžu mode mainās, tomēr nāku uz darbnīcu un kaut ko cenšos darīt katru dienu. Nesenais lielākais darbs bija mākslinieka Teņa Graša vitrāžas Dziesma restaurācija. Restaurējot nav nekādas atkāpes – darbam jāizskatās tā, kā to izveidojis mākslinieks. Gadās, ka vitrāžām trūkst gabalu, un tad ir jāpiedzejo klāt. Krāsas ir krāsas, vajadzīgo toņu stiklu var sagādāt, bet mēdz būt problēmas ar speciāli fakturētiem stikliem, ko sen vairs neražo. Tad vajag kaut kā izlāpīties.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨



















































