Savārīja ziepēs, izcepa kotletēs. Slepkavu ģimene, kuras nežēlība satrieca Latviju

Par diviem kanibālisma gadījumiem pēckara Latvijā

Viena no visskandalozākajām lietām Latvijas kriminālistikas vēsturē, par kuru cilvēki mēdz baumot pat mūsdienās – 76 gadus pēc notikušā –, saistīta ne tikai ar slepkavību, bet arī ar kanibālismu. Versijas ir visdažādākās: īsi pēc Otrā pasaules kara Rīgas Centrāltirgū tika pārdoti pīrādziņi, kas pildīti ar cilvēka gaļu. Cita versija – tie nebija pīrādziņi, bet kotletes.

Par upuriem izraudzītas jaunas sievietes, kuras pēc iebraukšanas Rīgā ievilinātas kādā dzīvoklī un tur arī noslepkavotas.

Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Tieši tāpēc šķita interesanti noskaidrot, cik tālu šīs versijas ir patiesas un kur sākas fantāzija.    

1947. gada 9. oktobrī Latvijas PSR Augstākā tiesa slēgtā sēdē izskatīja krimināllietu par divu sieviešu slepkavībām un citiem noziegumiem. Tā kā tiesa notika laikā, kad PSRS nāvessods formāli bija atcelts, maksimālais sods, ko noziedzniekiem varēja piespriest, bija brīvības atņemšana uz 25 gadiem. Šajā reizē tā arī notika. Uz apsūdzēto sola sēdēja trīs vienas ģimenes locekļi – 1903. gadā dzimusī Anna, Ādama meita, Šakale, viņas meita – 1922. gadā dzimusī Emīlija, Sergeja meita, Šakale-Palčinska – un Emīlijas vīrs – 1922. gadā dzimušais Pāvels, Fedora dēls, Palčinskis.

Noslepkavoto atrod putni

Pirmo upuri – lupatās ievīstītu sievietes ķermeni bez rokām, kājām un galvas – atrada 1947. gada 19. aprīļa rītā aviobumbas sprādziena laikā izrautā bedrē netālu no Rīgas eksportostas, kas pavasara palu dēļ bija pilna ar duļķainu ūdeni un sanesumiem.