Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
«Man gribas palikt godīgam pret sevi.» Dairis Bertāns par mīlestību, vērtībām un politiku
Dairim Bertānam ir labas manieres. Ienākot izdevniecībā, viņš ne tikai sasveicinās ar administratorēm, bet arī pieiet, lai paspiestu meitenēm roku. Dairis ir vērtību cilvēks. Tas ir iemesls, kāpēc viņš negribētu nonākt politikā. Liktenis sportistam dāvājis iespēju spēlēt labos klubos, būt par valsts izlases kapteini īpašā laikā, kad Latvija basketbols piedzīvoja nebijušu uzvaru vilni.
Foto: Ralfs Cimermanis un Liāna Brūvere
Ar tevi runāt ir viegli, jo esi atklāts, bet, no otras puses…
Daudz jau ir pateikts.
Varbūt sāksim ar vīrieša izaicinājumiem.
Tas arī man pašam būtu interesantāk.
Ārēji šķiet, ka tava dzīve bijusi gluda.
Noteikti tā nav. Kad pārcēlāmies uz Rīgu, man, džekam no Rūjienas, šķita – pilsēta, meitenes, wow… Tikko bija palikuši 17, pirmā mīlestība. Un kādā brīdī viss sāka iet nepareizā virzienā.
Vecāki pat atzinuši, ka vecākais dēls bezatbildīgas meitenes dēļ acu priekšā slīdējis prom no saviem mērķiem. Pirms U-18 Eiropas čempionāta tevi basketbols vairs neesot interesējis.
Nē, nē, tā gan nebija. Vienkārši no rīta tā vietā, lai brauktu uz skolu, iekāpu trolejbusā un devos pretējā virzienā pie meitenes. Domāju – vienu dienu izlaidīšu, otru, trešo… Beigās sakrājās. Tētis 11. klasē sāka skatīties sekmju izrakstu – daudz tukšumu. Aizbrauca uz skolu: ko tas nozīmē? Izrādās, Dairis mācības nav apmeklējis. Tajā brīdī vecāki bija mana melnā saraksta pirmajās divās vietās. Es viņos neklausījos, jo likās – visu runā nepareizi.
Skatoties uz tavām kolīzijām, jaunākais brālis Dāvis jau 15 gados vecākiem teicis, lai viņam neļauj tā darīt!
Dāvis ir gudrs, mācās no citu kļūdām. Es neteiktu, ka viņš nostājās vecāku pusē, bija brīži, kad man palīdzēja, piesedza. Bet bija epizodes, kad stāvēja priekšā durvīm un teica: «Nē, tu neiesi tur!» Vēlāk novērtēju, ka viņš tā darīja. Tagad uz visu, kas noticis, skatos kā uz pieredzi, kas mani izveidoja par cilvēku. Man nav ne kauna, ne nožēlas. Ja nebūtu tādas pieredzes 17–18 gados, nezinu, kā būtu bijis vēlāk. Uzreiz varbūt nevarētu saskatīt pareizās vērtības.
Runāt kā politiķis es varētu. Bet attur tas, ka man gribas palikt ar savām vērtībām. Šobrīd, no malas skatoties, liekas, ka politikā ir jāpārdodas.
Kā tiki šim brīdim pāri?
Vecāki veica gudru gājienu. Tētim kolēģis bija Ziedonis Jansons, ļoti foršs treneris. Viņš mani pasauca un teica: saprotu – meitene, mīlestība… Bet, ja būs īstā, nekur nepazudīs. Ja to teica cilvēks no malas, man tas bija wow. To, ka vecāki ar Ziedoni runājuši, uzzināju tikai pēc tam. Abi ir stingri, nekad nav bijis tā – kad viens aizrāda, vari doties pie otra, un tev atļaus. Un tas ir ļoti pareizi.
Turklāt vecāki nolika priekšā pierādījumus, kāpēc tev vairs nevajadzētu turpināt attiecības.
