Ich bin ein Berliner*: Kā pazust Berlīnē, lai beidzot sadziedētu savu sirdi

Uz Berlīni devos ne tāpēc, lai atrastu sevi, bet gan – lai pazustu. Sākumā saplūstu ar fonu. Pēc tam kļūtu neredzams. Visbeidzot transformētos. Līdzi nācās ņemt arī savu sirdi, kura atkal bija sašķelta divās daļās. Lai arī centos to iebiedēt ar runām, ka atpakaļceļa biļeti esmu nopircis tikai sev, no ceļasomas tā ārā nelīda, jo zināja, ka patiesībā uz Berlīni braucu glābt tieši viņu.

Toms Ģigulis

Šodien

Foto: Unsplash

*Es esmu berlīnietis.

Vācijas galvaspilsēta šo to zina par vienuma pēkšņu pārtapšanu divos svešiniekos – gan jau tā arī zinās, ko man teikt. Kā minimums – zinās, kā es jūtos brīdī, kad raudu tai uz pleca.

Atvadas no ķeizarienes un… sevis

Ir 2021. gada 27. septembris, esmu ieradies Berlīnē. Dienu iepriekš Vācijā bija notikušas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja sociāldemokrāti. Pēc gandrīz 6000 dienām, kas pavadītas varas Olimpā, kancleres amatu nācās pamest Angelai Merkelei. Gaidāmā rokāde Bundestāga saimnieka istabā bija liels notikums valsts un kontinenta politikā.

Tādu šedevru nav iespējams radīt nevienā citā pilsētā, jo nekur citur iznīcība un atdzimšana neguļ vienā gultā.

Saulainā rīta stundā pa Berlīnes centru pastaigājas RTL un ZDF mikrofoni. Viņi mēģina noķert kādu garāmgājēju, lai noskaidrotu, ko šī dvēsele domā par to, ka ilggadējā ķeizariene drīz vairs nebūs noteicēja. Pati Angela šai dienai bija gatavojusies pamatīgi – grāmatnīcu skatlogi un plaukti pārbāzti ar autobiogrāfijām un citiem materiāliem par viņas dzīvi. Grēksūdze? Nē. Drīzāk pasīvi agresīvs mājiens vāciešiem – sak, izlasiet, no kā vakar vīzdegunīgi atteicāties. Tiesa, visas runas par jauno valdību uzmanības centrā būs salīdzinoši īsu laiku. Pēc 150 dienām Krievija atkal iebruks Ukrainā, un jāmainās būs ne tikai Vācijai, bet visai pasaulei. Torīt par to neviens nenojauta, tāpēc arī tas nevienu neuztrauca. Nujā – pagāja gandrīz četri gadi, līdz Merkele saņēma drosmi, lai atklātu patiesos vaininiekus Putina agresijā: mūs un poļus…