Brutāli un smalki – kāpēc 150 kg smagi milži sēž špagatā un stāv uz vienas kājas
Pirms pāris gadiem garāmskrienot uz īsu mirkli nonācu Japānā. Ar to bija gana, lai šī neparastā, interesantā, citādā un reizēm pat dīvainā valsts ļoti iepatiktos un nejauši pavērtu durvis uz sumo pasauli, padarot mani par kvēlu šā sporta veida fanu.
Foto: Mārtiņš Linē
Man Japānā bija ieplānots pabūt vien trīs dienas un pāris naktis. Tikko ieradies Tokijā, sēdos vilcienā, kurš mani veda uz Ryogoku staciju – tās tuvumā biju rezervējis naktsmājas. Brauciena laikā tverot eksotiskos skatus aiz loga, kādā no stacijām pa durvīm iesoļoja divi brangi vīri krāsainos kimono ar sumo cīkstoņiem raksturīgo frizūru.
Acumirklī atmiņā atausa bērnības skati, kad sēžu pie TV ekrāna, ar pulti pārslēdzot kanālus, un kaut kur pa vidu ekrānā nozib Eurosport, kurā tiek rādīts sumo. Tas toreiz palika neskaidrs – kāpēc viņi ir gandrīz kaili, kādēļ tik resni, un kas tās par pamperveidīgām biksiņām kājās? Un – vai tas vispār ir sports?
