Neirologs Jurjāns: Insultu jaunāki cilvēki piedzīvo biežāk nekā agrāk

Skaidro

Dr. med. Kristaps Jurjāns
•  Neirologs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas Insulta vienības virsārsts.
•  Eiropas Insulta organizācijas biedrs.

Informācija, kas mājās jāsagatavo

Tā ir ļoti svarīga, lai pieņemtu lēmumu par ārstēšanu!

1. Precīzs insulta simptomu sākuma laiks.
2. Citu slimību anamnēze: vai ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens (hipertensija), asinsreces (koagulācijas) traucējumi, audzēji, elpošanas saslimšanas, nesenas ķirurģiskas manipulācijas.
3. Medikamenti, kurus regulāri lieto. Ļoti būtiska ir informācija par antikoagulantiem – cikos ieņemta pēdējā deva.
4. Piederīgo mobilo tālruņu numuri.

Insults nupat nepagāja garām manai skolasbiedrenei. Godīgi saku, kaut kā neierakstīju viņu vecuma grupā, ar kuru kas tāds varētu notikt. Bet, re, ka notiek! Vēl pirms pāris nedēļām redzējāmies – žiperīga, skrejoša, darba pilnas rokas. Un – še tev! Vakar satiku, staigā ar spieķi – kvadripodu –, runā lēni. Saka: insults esot bijis no liela uztraukuma. Skaitījusi naudu, un kaut kas nav sapasējis… Attapusies slimnīcā. 
Nu nē, uztraukums viens pats noteikti nebūs faktors, kas rada insultu. Bet tas gan tiesa, ka insults notiek pēkšņi. Jūs to cilvēku varat kaut vai tajā pašā dienā redzēt veselu, un tad vienā brīdī viņa dzīve ļoti kardināli izmainās. Pēc jaunākās statistikas datiem, diemžēl nākas secināt, ka apmēram katram ceturtajam cilvēkam pasaulē būs insults – kaut kad dzīves laikā. Līdz ar to tas skaitlis, protams, ir ļoti liels, un tas droši vien ir arī iemesls, kāpēc mēs par šo tēmu runājam. 

Latvijā saslimstība ar insultu ir ļoti augsta, un tas rāda, ka mums primārā veselības aprūpe ļoti klibo.