Neiroloģe Krista Lazdovska: Botulīnu špricēju arī kundzēm 90 gados – pret muskuļu distoniju
Par muskuļu distoniju un Pārkinsona slimību neiroloģe Krista Lazdovska varētu runāt stundām! Viņa radusi domāt vairākus soļus uz priekšu, jo ikdienā ir līdzās pacientiem ar tādām kaitēm, kuras ne vienmēr var zibenīgi noteikt ar dažiem analīžu rādītājiem. Tās krasi un ilgstoši ietekmē cilvēka attiecības ar apkārtējo pasauli, tāpēc paģēr ilgtermiņa attiecības ar ārstu. Un dakterei ar saviem pacientiem tādas ir.
Foto: Matīss Markovskis
Anamnēze
- Neiroloģe P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Dienas stacionāra virsārste.
- Pacientus pieņem arī Medicīnas centrā ARS un Saldus Medicīnas centrā.
- Specializējusies kustību traucējumu slimību atpazīšanā, diagnostikā un ārstēšanā.
- Stažējusies Padujas universitātes slimnīcā Itālijā Pārkinsona slimības un kustību traucējumu komandā, arī Kliniken der Stadt Koln Ķelnē, Vācijā.
- Pieredzes apmaiņā pētniecībā viesojusies Institue of Neurology Londonā.
- Latvijas kustību slimību biedrības priekšsēdētāja vietniece.
- Patīk plānot un redzēt gaidāmos notikumus nedēļas, mēneša, pusgada nogrieznī. «Man rada labsajūtu, ja zinu, uz ko tiek iets.»
- Savulaik bijusi īsts grāmatu tārps. Iespaidojuši Alberta Bela, Noras Ikstenas, Albēra Kamī darbi.
- Mamma četrgadīgai meitiņai.
Mūsu saruna notiek procedūru kabinetā, kur jūs konkrētās dienās veicat saviem pacientiem botulīna toksīna injekcijas. Biežāk par to dzirdēts skaistumkopšanas sakarā. Bet ko ar šādām procedūrām risina neirologs?!
Ir atsevišķa slimību grupa – distonijas –, kad galvas smadzenēs tiek izmainīta nervu impulsu pārvade un muskuļi bez cilvēka gribas saraujas, ir paaugstināts tonuss, rodas neparastas pozas… Piemēram, izejot saulainā sniegotā dienā ārā, cilvēks nespēj noturēt vaļā acis, tās fiziski aizveras, un to sauc par sekundāru, funkcionālu aklumu. Vai – cilvēkiem, kas daudz raksta vai spēlē kādu mūzikas instrumentu, sāk negribot vērpties plauksta… Pie mums Stradiņa slimnīcā novērojas 630 pacienti ar šo diagnozi, bet kopumā Latvijā varētu būt ap 700 šādu pacientu.
Esmu pārliecinājusies, ka darbs ļoti ietekmē to, kāds esi mājās, un otrādi. Esmu izgājusi cauri posmam, kad vēlējos tikai blenzt griestos.
Vai ar šo kaiti piedzimst vai arī mēs dzīves laikā varam ietekmēt, ka šāds traucējums radīsies?
