«Man ir ļoti bail atkal kļūt resnai!» Agneses, Gintas un Janas notievēšanas veiksmes stāsti

Domāju, ka nomiršu…

Pēc kuņģa samazināšanas operācijas viņa zaudēja 60 kilogramus un pārvērtās tā, ka sākumā reizēm spogulī neatpazina pati sevi. Žurnāliste AGNESE MEIERE daudzus gadus bija mana kolēģe – talantīgs un foršs cilvēks un skaista sieviete. Taču mēs pat nenojautām, cik dramatiska patiesībā var būt dzīve ar tik lielu lieko svaru. Viņai tas bija dzīvības vai nāves jautājums.

– Tu ilgus gadus biji mums blakus, un mēs tiešām neredzējām, ka tu esi resna. Redzējām tavas košsarkanās lūpas, smukās kleitas un krelles. Bet ko īsti mēs neredzējām? Kāda ir dzīve ar lielu lieko svaru?
– Šausmīga. Es neticu nevienam, kurš stāsta, ka jūtas labi ar lielu lieko svaru! Pēdējoreiz jutos labi pamatskolā, kad man bija normāls svars. Pēc tam visu mūžu jutos slikti, un tas bija ne tikai par fizisko, bet arī par emocionālo stāvokli.

Bija sajūta, ka mana dzīve ir galā. Jutos ļoti nomākta par to, ka esmu sevi novedusi tik tālu. 

Resni cilvēki sabiedrībā netiek pieņemti. Mēs varam izlikties, ka viss ir kārtībā, bet tā nav. Uz ielas esmu saņēmusi komentārus, piemēram, iet aiz muguras divi vīrieši un saka: «Tai nu gan ir resns dibens!» Sabiedrībā šķiet pieņemami komentēt resnu cilvēku. Es apzināti lietoju vārdu resns, jo mēs parasti izliekamies, cenšamies nelietot šo vārdu, sakām – apaļie, masīvie, lielie.