Santa.lv
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨
AKCIJA SPĒKĀ VĒL
AKCIJA SPĒKĀ VĒL
Lasi ekskluzīvu saturu Abonē
Abonē
Lasi visu SANTA+ saturu Lasi SANTA+ saturu
Abonē

Kāpēc Latvija ir neveselīgākā valsts Eiropā? Cēloņi un risinājumi

Esam pēdējie Eiropā veselīgi nodzīvoto gadu skaita ziņā. Pirmie dzeršanā un slīkšanā. Vienlaikus – mums ir vienas no pasaulē dāsnākajām prēmijām olimpiešiem, neizsmeļamas valsts budžeta rezerves starptautisku sacensību rīkošanā un panākumi ļoti plašā sporta veidu spektrā. Latvieši spēj izaudzināt elites līmeņa kalnu slēpotāju bez neviena kalna, izsludināt valstī brīvdienu pēc uzvarētas hokeja spēles, bet nespēj samaksāt algas treneriem un saremontēt stadionus bērniem.
Raimonds Rudzāts
Foto: unsplash (eduardo-ramos)

Padomju mantojums

Kopš ieviesti jaunie alkohola tirgošanas ierobežojumi, atsevišķos veikalos pat desmitkāršojies pieprasījums pēc lētā odekolona, septembrī vēstīja TV3 ziņas. Latviešu neatlaidīgo fanātismu dzeršanā veido virkne iemeslu, taču viens no tiem ir ļoti acīmredzams – padomju mantojums. 50 gadi okupācijā aiz dzelzs priekškara ar lētu šņabi un krievu proletariāta vērtību sistēmas uzspiešanu noteikti ir viens no iemesliem paaudzēs pārmantotajai latviešu dzertgribai.

Tikpat dziļu nospiedumu okupācijas vara atstājusi arī uz Latvijas sporta sistēmu. Sporta skolas tika iedibinātas padomju laikos, šī sistēma tikpat kā neaiztikta izdzīvojusi visus 35 gadus neatkarīgā valstī.

Spēcīgu klubu tradīciju neesamība ir viens no faktoriem, kas veido latviešu mazkustīguma melno statistiku.

Pēdējā laikā Latvija gan devusi iespēju akreditēties un valsts finansējumu saņemt arī privātajām sporta skolām, ne tikai pašvaldību dibinātajām. Bet, tavu nelaimi, cēlajam mērķim nav atvēlēts pietiekami daudz naudas, tāpēc vienā brīdī tika novilkta svītra un pateikts: jaunās sporta skolas finansēsim tad, ja budžetā, atbalstot vecās, izveidosies pārpalikums. Tā 21. gadsimta Latvijā ir vairāk nekā četri tūkstoši bērnu, kuri trenējas valsts akreditētās sporta skolās, bet nesaņem tam paredzēto dotāciju, jo valstij nav naudas. Runa ir par nepilniem diviem miljoniem eiro gadā. No tā izriet secinājums, ka Latvijā ir par daudz sportojošu bērnu.

Par spīti tam, ka Latvijā ir lielas sporta līdzjušanas tradīcijas un sportojošo bērnu skaits lielāks, nekā valsts spēj uzturēt, stabilas un noturīgi sporta klubi joprojām iesakņojas ļoti vārgi. Visās sporta spēlēs redzam čempionu kapsētas – klubus, kas triumfējuši Latvijas čempionātos basketbolā, futbolā, hokejā un volejbolā, spēlējuši starptautiskā līmenī, bet ar laiku izkūpējuši gaisā.

Lai turpinātu lasīt, reģistrējies!

Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk