Infektoloģe Ludmila Vīksna: Liela problēma ir pacientu iegribas un nosūtījumu pieprasījumi

– Dzīve medicīnā. Kāpēc tā ir tik interesanta?
– Cilvēka organisms ir sarežģīts, mēs nemitīgi nonākam pie jauniem atklājumiem – vispirms piesardzīgi un šaubīgi, bet pēc tam tos pieņemot. Protams, ik pa brīdim kāda teorija kļūst ļoti populāra, ir daudz ar to saistītu pārspīlējumu, nekritiskas sajūsmas, bet ar laiku viss nostājas savā vietā. Atceros, piemēram, pirms gadiem divdesmit pieciem vēl tikai parādījās pirmie apgalvojumi, ka noteiktas zarnu trakta patoloģijas rodas vienīgi tāpēc, ka tajā esošās baktērijas nav pareizajā līdzsvarā.

Esmu apmierināta, ka klasiskā medicīna aizvien mazāk tiek nošķirta no nemedicīnas.

Mēs tolaik runājām par disbakteriozi, bet tagad jau labi zinām par mikrobioma nozīmi ne tikai gremošanas sistēmas, bet arī organisma kopējās veselības kontekstā. Lai gan, protams, dažādas veselības problēmas nav izskaidrojamas tikai ar mikrobiomu vien. Arī kovida pandēmijas laikā mēs redzējām, kā cilvēka organismā viss ir savstarpēji saistīts – stiprākiem, veselākiem cilvēkiem šī infekcija gāja vienu, vieglāku, ceļu, bet vecākiem, hroniski slimiem – citu, daudz smagāku. Tāpat arī attiecībā par garā kovida sekām – tās, protams, ir un arī visai smagas, bet atkal – visās nelaimēs konkrētais vīruss un infekcija nav vainojami. Piemērus varētu minēt vēl un vēl, un tas patiešām ir interesanti, aizraujoši.

– Jūsu pieredze medicīnā, saskarsme ar neskaitāmiem pacientiem… Vai ir kāds cilvēka organisma lielais noslēpums, par ko jums jādomā atkal un atkal?
– Jo pieredzējušāka es kļūstu, atļaušos tā teikt, jo vairāk mani nodarbina attiecības starp ķermeni un dvēseli. Kaut gan arī jaunībā mani tas interesēja. Infektoloģijā pacienti mirst reti, bet gadās.