Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Alergoloģe Sebre: Augot sterilā vidē, ir lielākas iespējas, ka veidosies alerģiskas reakcijas
Viņa nestaigā baltajā ārsta uzsvārcī, jo bērniem no tā esot bail. Un viņai ir ļoti patīkama balss – maiga, mierīga, tāda, kas raisa paļāvību un uzticēšanos. Tas ir svarīgi, strādājot ar bērniem. Alergoloģe Dina Sebre gan savā privātpraksē Tukumā pieņem arī pieaugušos. Nu jau gandrīz divdesmit gadu.
Foto: Imants Ķīkulis un no personiskā arhīva
– Skatoties uz medicīnas kartīšu daudzumu jūsu kabinetā, šķiet, ka visiem Tukuma iedzīvotājiem ir kāda alerģija…
– Tāds iespaids varētu rasties. Bet tās kartītes krājas – noteikumi prasa tās saglabāt. Paiet 10, 15 gadi, atnāk pacients, kas ir bijis pirms šiem 10–15 gadiem, un man par viņu ir informācija.
– Cilvēks var izveseļoties un pazust no jūsu redzesloka?
– Ir dažādas situācijas – vienreizējas epizodes, kad, piemēram, pēc piknika parādās nātrene, mēs to atrisinām, un tad gadiem nekas cits vairs nerodas. Bet ir pacienti, kas manā kabinetā izauguši un nu jau paši savus bērnus ved.
Teorētiski alerģija var sākties jebkurā vecumā. Nav tā, ka cilvēks ar alerģiju piedzimst.
– Kas vispār ir alerģija?
– Alerģija ir tāds vispārināts jēdziens –cilvēkam sākas neparasta reakcija pret lietām, pret kurām fizioloģiski reakcijai vispār nevajadzētu būt. Taču par alerģiju mēs varam runāt tad, ja imūnsistēma sāk veidot antivielas pret konkrēto alergēnu. Viss, kas mums šķiet, ka varētu būt alerģija, ne vienmēr tiešām ir. Piemēram, ja cilvēkam iekož padsmit bites, reakcija ir nopietna, bet, veicot analīzes, antivielu nav, un to mēs īsti nesaucam par alerģiju. Tā bija toksiska reakcija, kas izraisīja simptomus.
Jāsaka godīgi, alerģija ir diezgan precīza lieta, lai kā varbūt šķiet, ka viss ir miglā tīts. Tā nav kā sēnes, kuras viens atrod, bet cits nespēj ieraudzīt. Antivielas vai nu ir, vai to nav.
