Viltus amatieri, salauzti likteņi un emocijas – atskatāmies ziemas olimpisko spēļu vēsturē
Kamēr Latvija ar aizturētu elpu vēl nupat sekoja līdzi Milānas un Kortīnas paralimpiskajām spēlēm, kur mūsu ratiņkērlingisti Polīna Rožkova un Agris Lasmans izcīnīja vēsturisko bronzas medaļu, ir īstais brīdis atskatīties – kā sākās ziemas olimpisko spēļu vēsture?
Foto: Shutterstock
Mūsdienu varoņi turpina tradīciju, kuras saknes meklējamas jau pirms vairāk nekā simts gadiem, kad latviešu sportisti Roberts Plūme un Alberts Rumba ar karogu rokās atklāja pirmās oficiālās ziemas spēles Šamonī. Taču ceļš līdz mūsdienu krāšņajam šovam un medaļu lietum ir bijis pilns ar dīvainiem pavērsieniem, politiskām spēlēm un pat krimināliem skandāliem.
Vispirms vasaras, tad ziemas spēles
Pirmais ziemas sporta veids, kurā izcīnīja olimpiskā čempiona titulu, ir daiļslidošana, un tas notika 1908. gadā Londonā. Lai jūs nemulsina fakts, ka pirmās ziemas olimpiskās spēles risinājās krietni vēlāk – 1924. gadā. Tas tāpēc, ka vispirms daiļslidošana tika iekļauta vasaras olimpisko spēļu programmā. Tāpat arī hokejs debitēja vasaras olimpiskajās spēlēs.
