Spožākā nakts, iekārotākais vīrietis un lielākie skandāli. Oskaru pasniegšanas ceremonijas aizkulises
Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas vakarā, tautā dēvētā par Oskaru ceremoniju, mirdz greznas vakarkleitas, prieka un vilšanās asaras, aizkustinājuma brīži un… skandāli. No profesionālas nozares balvas Oskaru pasniegšana pārvērtusies par pasaules popkultūras rituālu, kas šogad jau 98. reizi norisināsies 15. martā.
Foto: Shutterstock
Pērnā gada Oskaru ceremonija Latvijas kino faniem, un ne tikai, ilgi paliks atmiņā. Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma Straume atnesa Latvijai pirmo Kinoakadēmijas balvu! Tas bija neticams un aizkustinošs brīdis. Latvijas veiksmes stāsts ir vēl viens apliecinājums tam, kā Oskaru ceremonija laika gaitā mainījusies, kļuvusi iekļaujošāka un starptautiskāka.
Gadu gaitā Oskaru ceremonijā piedzīvoti gan sirdi sildoši mirkļi, gan arī skaļi skandāli, kas kļuvuši par Holivudas leģendu sastāvdaļu.
Kā tā radās un kāpēc tik īpaša
Viss sākās 1927. gadā, kad Holivudas lielākās studijas nolēma dibināt Amerikas Kinoakadēmiju (Academy of Motion Picture Arts and Sciences jeb AMPAS). Viena no pirmajām idejām bija rīkot apbalvošanas pasākumu, lai godinātu izcilākos sasniegumus kinomākslā. Kā atzinis kino magnāts Luiss B. Meiers, balvu piešķiršana bija arī veids, kā mudināt kino ļaudis tiekties uz izcilību – «Ja viņiem dod kausus un apbalvojumus, viņi būtu gatavi darīt neiespējamo, lai radītu man vajadzīgo.»
