Vēlās vegāniskās brokastis ar bloga edamzale.lv veidotāju Marutu Rampāni
Šomēnes viesojamies pie Marutas Rampānes un Mārtiņa Barinska – abi jau vairākus gadus ir vegāniska dzīvesveida piekritēji, un vai gan var būt labāks laiks augu valsts ēdienkartei kā maija ziedonī? Saimnieku mīļākā ēdienreize ir vēlās brīvdienu brokastis, kad pagatavo tā pavairāk un pie galda pasēž krietni ilgāk. Kā saka Maruta: «Vienkārša, bet ļoti patīkama laimīte.»
Foto: Ieva Andersone
Saimnieku dosjē
- Maruta un Mārtiņš ir radošu profesiju cilvēki, un šis nu ir tas laimīgais gadījums, kad radošums pilnā plaukumā izpaužas arī virtuvē, – īpaši Maruta aizraujas ar ēdienu gatavošanu, mājās viņai ir prāva pavārgrāmatu kolekcija, rūpīgi sastrukturēti iespaidīgi garšvielu plaukti, milzum daudz recepšu, kas jāatkārto un kas vēl tikai jāizmēģina. Un vēl Marutai ir blogs edamzale.lv, kur viņa dalās ar vegāniskām receptēm, pārdomām un atklājumiem.
- Marutas mīļākā smarža virtuvē ir, kad sausā pannā apgrauzdē kumīnu un koriandra sēklas: «Tik silta un aicinoša smarža! Katru reizi, to ieelpojot, es sajūtos mājās un viss kārtībā.»
- Ir aizdomas, ka Marutas un Mārtiņa gandrīz 100 gadu senais koka namiņš savulaik piederējis trollīša Mumina radiniekiem, jo ik uz soļa šeit jūtama Muminu aura – stiklotajā verandā, nesteidzīgi omulīgajā pasēdēšanā, saimnieku viesmīlībā un gādībā. Protams, Mumini ir arī uz krūzītēm. Un pilnīgi iespējams, ka viņi ir iemiesojušies arī Marutas un Mārtiņa kaķos.
Sākumā, piemēram, visus ierastos garšu caurumus mēs aizbāzām ar dažādiem sieriem. Bet cik tad var ēst sieru?
Redzot, ar kādu priecīgu patikšanu un vieglu roku Maruta gatavo, rodas sajūta, ka esam nonākušas kāda iecienīta ģimenes restorāna virtuvē. «Nē, es neesmu pavāre! Iespējams, izklausīsies neticami, bet vēl pirms padsmit gadiem vispār nepratu neko uztaisīt ēst, nemaz nerunājot par garšīgi ēst,» smejas Maruta, un Mārtiņš papildina: «Mēs abi nemācējām gatavot – to sākām darīt kopā.»
«Kad iepazināmies, un tas bija pirms četrpadsmit gadiem, bijām visēdāji. Tad dažādu avotu informācijas iespaidā es kļuvu par veģetārieti, atceros – bija laiks, kad Mārtiņš aiz cieņas pret manu veģetārismu mājās neēda gaļu. Līdz arī viņš kļuva par veģetārieti. Tas bija interesants un arī izaicinājumiem bagāts laiks – sākumā, piemēram, visus ierastos garšu caurumus mēs aizbāzām ar dažādiem sieriem.
