Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Slinkās saimnieces metode veselībai. Kā fermentēt dārzeņus pareizi un lēti?
Veselība burciņā. Tā var teikt par dārzeņu fermentēšanu jeb skābēšanu, kas nupat kļuvusi ļoti populāra. Un patiešām, tā ir štelle, kas noderēs gan svētku galdam, gan dāvaniņai!
Foto: Shutterstock, no izdevniecības Žurnāls Santa un personiskā arhīva
Ko var fermentēt?
Jebko un jebkādās kombinācijās. Vari taisīt skābo kāpostu alternatīvu – kāposts, burkāns, ķimenes. Aktuāli ir miksēt kāpostu ar bietēm, iegūstot skaisti rozā nokrāsu. Var likt burkās kāli, pastinaku, selerijas sakni, topinambūrus. Nebaidies eksperimentēt arī ar garšvielām! Krustnagliņas, laurlapas, pipari, svaigas dilles, diļļu sēklas, čili pipari, malta paprika, kumīns, ķiplociņš…
Ļauj vaļu fantāzijai!
Personiska pieredze
Ginta Auzniece-Jaunzeme,
IEVAS Veselības redaktore, šī raksta autore:
«Arī es šoruden feisbukā saskatījos, kā dāmas dalās ar krāsainu burciņu bildēm un murrādamas apmainās komentāriem, cik tas vai šis ir bijis garšīgs… Un vispār – fermentēti jeb skābēti dārzeņi esot īsta dāvana veselībai, it īpaši zarnu traktam, jo satur pa pilnam labo baktēriju! Oriģināli izskatīsies arī uz svētku galda. Uzķēros, tā teikt, un nolēmu – man jāpamēģina! Pa acu galam izlasīju dažus tehniskus padomus – ko, cik, kā – un ietaisīju litra burku ar stienīšos sagrieztiem burkāniem, šķēlēs sagrieztām bietēm un puķkāpostu rozetītēm. Pa virsu uz savu galvu uzmetu vēl trīs ķiploka daiviņas, pārlēju ar štengru sālsūdeni, piespiedu (lai nepeld!) ar krusteniski saliktiem koka iesmiņiem, uzliku vāku un atstāju istabas temperatūrā uz trim dienām. Tad nolēmu pagaršot savu brūvējumu un – biju riktīgi vīlusies. Tā par ēdienu nedrīkst teikt, bet tas tiešām bija – totāls fui! Puķkāposts garšoja pēc sāls raktuvēm, bietes nobaudīšana lika domāt, ka laizu sakņu paviljona sienu, bet burkāns… Kāpēc šitā jābojā burkāns?! Vienīgi krāsa tam visam bija smuka. Izdarījusi paskarbos secinājumus, ieliku burku ledusskapī un aizmirsu uz aptuveni 12 dienām. Burkas saturs pa šo laiku bija kļuvis necaurredzams – koši violetrozā. Diezgan skeptiska izvilku burku no ledusskapja, izzvejoju puķkāpostu un biju pārsteigta – o, garšīgi! Izmakšķerēju bietīti – šis man patīk, foršs kraukšķīgums un skābens asumiņš, derētu pie krāsnī ceptiem dārzeņiem un kādas gaļiņas. Bet, lai man piedod burkāns, to es arī turpmāk grauzīšu tikai svaigu. Toties šis eksperiments manī pamodināja vēlmi aprunāties ar kādu, kurš fermentēšanā nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta!»
