Pavasara tīrīšana attiecībās – kāpēc mēs visvairāk sāpinām tos, kurus mīlam?

Sākšu ar īsu teoriju, kas ir aizvainojums. Tā ir viena no dusmu izpausmēm, bet dusmas ir sekundārā emocija, kas gluži kā miesassargs nostājas ceļā, ja tiek uzjundīta kāda no primārajām – skumjas, bēdas, kauns, sarūgtinājums vai cita grūta izjūta. Dažkārt tas notiek tik ātri, ka primāro emociju mēs īsti pat nepamanām, bet uzreiz sajūtam dusmas. To uzdevums ir sargāt mūsu robežas, tāpēc tipiski dusmas vēršam uz āru, piemēram, stingri pasakot: «Man nav pieņemami, ka tu mani izjoko mūsu draugu klātbūtnē.» Savukārt aizvainojumu piedzīvojam kā iekapsulētas vai apspiestas dusmas, ko vēršam paši pret sevi – uz āru neko nesakot, bet par notikušo ilgi domājot un jūtoties slikti.

Par apspiestām un pret sevi vērstām dusmām mēs bieži runājam arī depresijas kontekstā, un tad dusmu izvilināšana var būt viena no metodēm, kas klientam palīdz izkļūt no bezspēcīgā upura stāvokļa un sākt atveseļoties. Līdzīgi notiek arī pāra attiecībās: ja kādu iemeslu dēļ neprotam, nespējam vai negribam dusmoties, visi attiecību pāridarījumi krājas kā milzīgs un traucējošs aizvainojumu kamols. Tāpēc savienības, kurās nestrīdas un viens uz otru nedusmojas, var būt lielās briesmās: visticamāk, viens no jums regulāri piekāpjas un krāj sevī aizvainojumu. Tas ir īsākais ceļš uz atsvešināšanos.

Tuvības blakusefekts

Aizvainojumu var saukt arī par emocionālās tuvības blakusefektu, jo tieši mīļa cilvēka vārdi, rīcība un attieksme spēj aizskart un sāpināt visvairāk.