«Iedomāsimies situāciju, kur zoologam palūgtu nopietni komentēt pasaku par trim sivēntiņiem,» iesāk uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. «Zooloģijas speciālists uzreiz paskaidrotu, ka realitātē rukši diemžēl nestaigā uz divām pakaļkājām un mājas nebūvē – vārdsakot pasakā aprakstītais ir autora fantāzijas auglis. Taču tā vietā, lai piekristu zoologa skaidrojumam, cilvēki neatlaidīgi pieprasītu sniegt neapgāžamus pierādījumus, ka pasakā minētais scenārijs dzīvē tiešām nevarētu būt iespējams. Tajā brīdī zoologs apmulst un viņam aptrūkstas loģisko argumentu, kā atbildēt uz absurdo jautājumu. Lūk, šāds salīdzinājums ir vietā, kad uztura zinātniekiem un ārstiem cilvēki jautā par toksīniem! Ir ārkārtīgi grūti paskaidrot, kāpēc neeksistē kaut kas tāds, ko maldinoši esam pieņēmuši par pašsaprotamu. Sabiedrībā izveidots toksīnu koncepts, ko lieliski izmanto mārketinga un reklāmas industrija, lai izkasītu no mūsu maciņa pēdējo naudu.»
Mīts Nr. 1
Mūsu ķermenī uzkrājas bīstamie toksīni, no kuriem nepieciešams atbrīvoties.
Patiesība
Realitātē nepastāv tādi toksīni, ko varētu izvadīt ar tabletēm, pārtiku, sulu kūrēm vai specifiskiem uztura bagātinātājiem. Tie neeksistē, un tos varam dēvēt par izdomātajiem toksīniem. Taču pastāv arī īstie toksīni. Kādi tie ir? Ņemsim par piemēru alkoholu. Alkohols kļūst kaitīgs brīdī, kad ķermenis sāk to šķelt, – alkoholdehidrogenāze pārvērš etanolu par acetaldehīdu, kas reāli indē mūsu organismu. Eksistē arī mākslīgi sintezētas indes – dažādas narkotikas, medikamenti vai dabīgas indes, piemēram, čūsku inde. Ja cilvēks pārdozē alkoholu vai tabletes, visdrīzāk iestājas bezsamaņa, krampji, viņš ar vienu kāju, iespējams, jau atrodas aizsaulē. Tad ir nepieciešams steidzami aizgādāt cilvēku uz slimnīcu, lai veiktu nopietnu medicīnisku procedūru, ko dēvē par detoksifikāciju jeb atindēšanu.
Savukārt neīstie toksīni, reklāmuprāt, uzkrājas cilvēka ķermenī kā tādi sārņi.
Pastāv teorijas, ka tie izklājas zarnu traktā, asinīs vai smadzenēs kā plāksnes un piesārņojumi un tos nepieciešams izvadīt ar dažādu preparātu vai suliņu palīdzību. Taču, ja tā būtu patiesība, mēs jau sen visi nebūtu starp dzīvajiem.”
Mīts Nr. 2
Mūsu ķermenim vajag specifiskus līdzekļus, kas nodrošina kaitīgo vielu izvadīšanu.
Patiesība
Pateicoties iekšējiem orgāniem – aknām, nierēm, ādai un sviedru dziedzeriem –, cilvēka organisms gudri un veiksmīgi pats tiek galā ar nevēlamo vielu izvadīšanu. Visa atindēšana dabiski norit aknās – tā ir kā laboratorija, kas paņem kaitīgo savienojumu (piemēram, alkoholu), sašķeļ un pārveido par organismam nekaitīgu savienojumu. Ja mūsos nonāk indes vai toksīni, tos atindē akna, un pēcāk izvadām ar urīna, sviedru vai izkārnījumu palīdzību. Gadījumos, kad aknas netiek galā, jo cilvēks ir uzņēmis dzīvībai bīstamu alkohola daudzumu, pārdozējis narkotiskās vielas vai medikamentus, to uzreiz redzam – cilvēks atrodas kritiskā stāvoklī, kad nepieciešama mediķu tūlītēja iejaukšanās. Aknu darbību mēs nevaram uzlabot ar uztura bagātinātājiem. Akna vai nu ir vesela, vai nav.
Mīts Nr.3
Detoksa kūres paātrina vielmaiņu, ļauj zaudēt svaru un palīdz justies fiziski vieglāk.
Patiesība
Lielākā daļa uztura bagātinātāju un detoksa līdzekļu Latvijas tirgū ir neregulēti un to nav uztura bagātinātāju reģistrā. Vieglums, ko izjūtam, lietojot aizdomīgus preparātus, nerodas tāpēc, ka no ķermeņa beidzot ir izvadīti gadiem ilgi krātie sārņi, bet tāpēc, ka to saturs bieži veicina caureju. Cilvēkam izskalojas zarnas, kā rezultātā jūtams eiforisks reibums un mazāks skaitlis uz svariem. Bieži vien detokss tiek piedāvāts sulu kūru veidā. Kas notiek šī procesa gaitā? Cilvēks parastais visbiežāk nonāk pie secinājuma ievērot sulu diētu, kad par sevi liek manīt tādas veselības problēmas kā ēšanas traucējumi, smaguma sajūta, konstants nogurums. Un, kad organisms burgeru un citu pusfabrikātu vietā sāk saņemt kārtīgu minerālvielu un vitamīnu trieciendevu, arī kuņģis jūtas labāk, ir vairāk enerģijas, jūtamies fiziski vieglāk. Taču ne jau uz mistisku toksīnu izvadīšanas rēķina. Jūtamies pozitīvāk, jo rodas kontroles sajūta pār savu dzīvi un ķermeni, esam ieviesuši jaunu rituālu, jūtamies pārliecināti, ka ķermenim darām ko labu, un tas dod emocionālu pacēlumu. Te nostrādā arī placebo efekts. Tāpēc savas veselības labad mistisku pulverīšu vietā savu rītu labāk sākt ar glāzi svaigi spiestas sulas un 20 minūšu meditāciju.
Mīts Nr. 4
Ikdienā patērējot vairāk dzeramā ūdens, ķermenis efektīvāk veiks attīrīšanas funkciju.
Patiesība
Nav šaubu, ka ūdens ir vitāli nepieciešams. Tā funkcija ir uzturēt mūsu ķermenī dzīvības procesus – mūsu šūnas sastāv no ūdens un, tiklīdz neuzņemam adekvātu šķidruma daudzumu, tās burtiski atūdeņojas. Skaidrs ir viens: lielākā daļa cilvēku ūdeni ikdienā dzer par maz. Pārdozēt ūdeni ir diezgan grūti, kā to viegli iespējams izdarīt ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem.
Taču nav taisnība, ka ūdens izvada toksīnus vai manāmi uzlabo aknu darbību.
Vidēji dienā jāizdzer 30 ml ūdens uz vienu ķermeņa kilogramu (savu svaru reizinot ar 30, mililitros iegūstam ideālo daudzumu, kas dienas laikā būtu jāizdzer). Vislabāk, ja lietojam tīru ūdeni, taču ķermenis to iegūst arī no kafijas, sulas, tējas, zupas vai tādiem augļiem kā melone un arbūzs. Būtiski, ka organisms atpazīst H2O molekulu, un tāpēc nav tik būtiski, vai to uzņemam krāna ūdens, zupas vai tējas veidā.
Mīts Nr. 5
Svaigi spiestās sulas un zaļie smūtiji ir ķermeni attīrošs nektārs.
Patiesība
Kā dzēriens un ikdienas rituāla sastāvdaļa jebkura svaigi spiesta sula vai smūtijs ir veselīgs, un ir visnotaļ pozitīvi, ja cilvēks savā uzturā iekļauj papildu vitamīnus un minerālvielas. Taču no zaļajiem dzērieniem nevajag gaidīt attīrīšanos vai atindēšanos no toksīniem. Mēģinājums iestāstīt, ka, piemēram, sociālajos tīklos tik bieži slavinātās svaigi spiestās seleriju sulas molekulas organismā apņem kaitīgās vielas, «paņem tās pie rociņas» un izvada ārā no ķermeņa, ir pilnīgas muļķības. Tas būtu pārāk vienkārši, un, ja pastāvētu viens efektīvs brīnumlīdzeklis, to jau sen plaši lietotu medicīnā.
Mīts Nr. 6
Uz savas ādas esmu pārbaudījusi, ka detoksa līdzekļi strādā.
Patiesība
Pastāv daudz dažādu interesantu izgudrojumu, kas rada iluzorus pierādījumus, kā toksīni dažādos veidos iznāk laukā no ķermeņa. Piemēram, ķīniešu ražojuma piedāvātie detoksa plāksteri, ko līmē uz pēdām. Pamostoties pēc naktsmiera, plāksteris kļuvis brūnīgi melns, un varam veikt pārsteidzošus secinājumus, ka caur pēdām esam atbrīvojušies no piesārņojuma. Patiesībā tie satur dažādas ķīmiskas vielas, kas reaģē ar cilvēka ķermeņa izdalītajiem sviedriem.
Sārņvielas ir toksīnu nosaukums Krievijas tirgū, ko bieži izmanto reklāmās. Pirms kāda laika popularitāti iemantojusi savdabīga metode – zarnu attīrīšana, tievajā zarnā ievietojot šļūteni, kas ar liela spiediena ūdens strūklu izskalojot laukā zarnu saturu. Cilvēkam var būt šoks, kas atradies viņa zarnās, lai gan patiesībā viņš vienkārši pirmo reizi aci pret aci saskaras ar pavisam normālu savu zarnu saturu. Tāpat aktuāli ir detoksa pulverīši ar vielām, kas, reaģējot ar kuņģa sulu, maina agregātstāvokli, piemēram, sacietē, un pēcāk iznāk ārā gumijveida recekļos. Un patērētāji maldīgi šausminās, domādami, ka 20 gadu viņu ķermeņos uzkrājušās tumšas, pretīgas gļotas.
Tāpēc, ja kāds brīnumains detoksa preparāts sola, ka izvadīs no jūsu piešmucētā ķermeņa toksīnus, droši nekautrējieties un jautājiet, kāda ir šo toksīnu ķīmiskā formula un kā tieši revolucionārais produkts tos plāno izvadīt, konkrēti kāda ķīmiskā reakcija ķermenī notiks. Būsiet pārsteigti, jo uz šo jautājumu nekad netiks sniegta loģiska, uz faktiem balstīta atbilde.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































