Sirds veselība. Kā nenonākt līdz drāmai?

Konsultēja Veselības Centra 4 kardiologs Dr. med. ARTJOMS KAĻIŅINS

Mūsu sirds ik dienu saraujas apmēram 100 000 reižu. Lai tā šo darbu paveiktu bez pārslodzes, tai nepieciešami veseli asinsvadi, normāls arteriālais spiediens un stabils vielmaiņas fons. Tas ir pamats labai pašsajūtai un garākam mūžam.

Riska faktori

Sirds un asinsvadu veselība būtiski ietekmē mūsu labsajūtu un dzīves ilgumu, taču daudzi par to sāk domāt vien tad, kad parādās sūdzības. Tikmēr ateroskleroze – galvenais infarktu un insultu cēlonis – var attīstīties nemanāmi jau kopš jaunības. Lai riskus samazinātu, tie ir jāzina. Starp tiem, kurus tieši novērst nevaram, jāmin dzimums, vecums un iedzimtība. «Ja tuvs radinieks spēka gados piedzīvojis infarktu, insultu vai pēkšņu nāvi, ko izraisījušas sirds veselības problēmas, rūpīga profilakse ieteicama kopš agras jaunības, jo tas liecina par ģenētisku noslieci uz artēriju bojājumiem,» uzsver Veselības centra 4 kardiologs Artjoms Kaļiņins. Tāpat jāzina, ka vīriešiem sirds slimības parādās agrāk, bet sievietes līdz menopauzei zināmā mērā aizsargā estrogēni, kas uztur elastīgākus asinsvadus. Taču līdz ar gadiem abiem dzimumiem artēriju sieniņas pakāpeniski sabiezē, kļūst mazāk elastīgas un uzņēmīgākas pret bojājumiem, tāpēc risks pieaug neatkarīgi no tā brīža pašsajūtas.

Papildus minētajiem pastāv arī slimības veicinošie faktori, kurus savukārt varam novērst ar elementārām ikdienas izvēlēm. Nav noslēpums, ka sirds veselības galvenie ienaidnieki ir paaugstināts zema blīvuma jeb sliktais holesterīns, paaugstināts arteriālais spiediens un cukura līmenis asinīs, virssvars un smēķēšana. Kā tas ietekmē mūsu organismu?

• Paaugstināts zema blīvuma holesterīns, iekļūstot artēriju sieniņās, rada hronisku iekaisumu un veicina aterosklerotisku pangu veidošanos.
• Pastāvīgi paaugstināts asinsspiediens mehāniski traumē artērijas un padara tās uzņēmīgas pret trombu veidošanos.
• Cukura līmeņa svārstības bojā asinsvadu iekšējo slāni, padarot to nelīdzenu un piemērotu holesterīna nosēdumiem.
• Cigaretēs esošās ķīmiskās vielas tieši bojā asinsvadus, sašaurina tos un paātrina trombozi.
• Liekais svars veicina hormonālus un vielmaiņas traucējumus, kas izraisa pastāvīgu iekaisumu organismā.

Ja šie faktori mijiedarbojas, procesi, kas bojā artērijas, notiek vēl straujāk.

Infarkta un insulta cēlonis

«Latvija ir uzskatāma par sirds un asinsvadu slimību ļoti augsta riska reģionu – tas tāpēc, ka ir milzīga mirstība tieši ar šīm slimībām. Tās veicina ģenētiska predispozīcija, augsta hipertensijas izplatība, nepilnvērtīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un hronisks stress sociālekonomisku apstākļu dēļ. Statistika ir skarba: vairāk nekā puse visu nāves gadījumu ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, un infarkti arvien biežāk skar pat četrdesmitgadniekus. Jo jaunāks cilvēks to piedzīvo, jo sliktāka prognoze: organismam nav bijis laika izveidot nodrošinājuma asinsvadus, kas spētu kompensēt bojājuma sekas,» skaidro Artjoms Kaļiņins.

Dažādiem riska faktoriem kombinējoties, asinsvados tiek sekmēta aterosklerotisko pangu veidošanās – tie ir uzslāņojumi artēriju sieniņās, kas rodas ilgstoša iekaisuma un vielmaiņas traucējumu dēļ. To galvenā sastāvdaļa ir holesterīna daļiņas, imūnšūnas, saistaudi un kalcija nogulsnes. Pangas rodas tikai artērijās (nevis vēnās), un tieši tās ir infarktu un išēmisku insultu cēlonis. Kad panga sasniedz pietiekamu lielumu, tā sašaurina artērijas iekšējo diametru un kavē skābekļa piegādi audiem, izraisot stenokardiju – lēkmjveida sāpes sirds apvidū. Bīstamākais brīdis ir tad, kad panga plīst. Organisms to interpretē kā asiņošanas draudus un aktivizē sarežģītu recēšanas kaskādi – trombocīti pielīp bojājuma vietai un veido recekli. Ja trombs nosprosto asinsvadu sirdī, rodas miokarda infarkts; ja tas notiek smadzeņu apgādē, – insults. Šie procesi var attīstīties dažu minūšu laikā, jo sirds un smadzenes ir ārkārtīgi jutīgas pret skābekļa trūkumu.

Kā parūpēties par sevi?

Lielā mērā mūsu sirds veselība ir atkarīga no tā, vai asinsvados spējam uzturēt optimālu iekšējo vidi. Tas nozīmē, ka asinsvadu sieniņas ir elastīgas, gludas un spēj efektīvi regulēt asins plūsmu. Regulāras fiziskās aktivitātes būtiski uzlabo sirds muskuli, stabilizē cukura līmeni, pazemina asinsspiedienu un paaugstina labā holesterīna līmeni. Nav jāiegulda pārcilvēcīgas pūles! Pat neliels kustību daudzums – 30 minūšu pastaigas dienā – ilgtermiņā redzami samazina infarkta risku. Veselīgs uzturs ar dārzeņiem, zivīm, pilngraudu produktiem, kvalitatīvu olīveļļu un mērenu dzīvnieku olbaltumvielu daudzumu palīdz nodrošināt pareizu lipīdu profilu un mazina hronisku iekaisumu. Turpretim īpašs kaitējums nāk no cukura, saldinātajiem dzērieniem, transtaukskābēm un pārstrādātas pārtikas – tās izjauc vielmaiņu un paaugstina iekaisuma rādītājus organismā. Arī pietiekama ūdens uzņemšana ir svarīga: 1,5–2 litri dienā palīdz uzturēt normālu asins viskozitāti.

Vēl viens būtisks faktors vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai ir spēja pārstrādāt stresu. Hroniskas spriedzes laikā paaugstinās hormonu kortizola un adrenalīna līmenis, kas sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu. Tas nozīmē, ka, ilgstoši dzīvojot stresa režīmā, asinsvadi piedzīvo konstanta sasprindzinājuma sekas. Regulāras elpošanas prakses, miega sakārtošana, pastaigas dabā un sociālais atbalsts palīdz atslābināt neirohormonālo sistēmu, tādējādi mazinot arī kardiovaskulāro slodzi.

Izmeklējumi, kamēr sūdzību vēl nav

Milzīga nozīme veselības uzturēšanā ir primārajai profilaksei. «Tas nozīmē, ka jebkuram cilvēkam vismaz reizi gadā ir jāveic asinsspiediena mērījumi, asins analīzes (tajās jāpievērš uzmanība cukura un holesterīna līmenim!) un elektrokardiogramma. Šo izmeklējumu kopums ļauj pamanīt pašas pirmās agrīnās izmaiņas. Ja asinsspiediens pārsniedz 140/90 vai zema blīvuma holesterīns ir virs 3,8 mmol/l, medikamenti var būt nepieciešami neatkarīgi no pašsajūtas – tie mazina iekaisumu. Pacienti nereti izturas piesardzīgi pret zāļu lietošanu, taču alternatīvu nav: ārstēšana aizsargā dzīvību,» uzsver Artjoms Kaļiņins. Šajā posmā nereti tiek rekomendēts vēl viens izmeklējums – asinsvadu doplerogrāfija. Tā ļauj vizualizēt artēriju struktūru un asins plūsmu, tādējādi novērtējot, vai ir nosēdumi, sašaurinājumi vai citas patoloģijas. Ja izmaiņas atklājas galvas un kakla artērijās, visticamāk, identiskas ir arī citviet organismā – sirdī un citos svarīgos orgānos. Jo ateroskleroze un asinsvadu bojājumi nav vietēja problēma, bet gan sistēmisks process, kas ietekmē visu asinsrites sistēmu. Ja konstatētas pirmās aterosklerozes pazīmes, jāapzinās, ka pilnībā to izārstēt nav iespējams, bet medikamentoza terapija kombinācijā ar dzīvesstila izmaiņām būtiski var palēnināt slimības attīstību.

«Jāatceras, ka sirds veselība nav nejaušība, bet gan konsekventu ikdienas ieradumu summa. Profilaktiskās pārbaudes (tās neprasa lielus finansiālus ieguldījumus un laiku!), veselīgs dzīvesveids un atbilstoša ārstēšana ir viens no drošākajiem veidiem, kā saglabāt veselus asinsvadus,» uzsver kardiologs.