Rīga -2°C 
Pēdējo gadu laikā berberīns arvien biežāk parādās interneta diskusijās par veselību, īpaši saistībā ar vielmaiņas procesiem, cukura līmeni asinīs un sirds un asinsvadu veselību. Tas tiek pasniegts kā daudzpusīgs un efektīvs risinājums dažādām problēmām. Taču, pieaugot interesei par šo vielu, arvien biežāk rodas jautājumi par to, kad un kāpēc vispār būtu jālieto barberīnu?
Lasot internetā vai dzirdot draugu ieteikumus, var rasties sajūta, ka berberīns ir nepieciešams ikvienam. Un rezultātā veidojas priekšstats, ka berberīna lietošana ir vienkāršs un universāls solis veselības uzlabošanai, lai gan tā ietekme ir cieši saistīta ar individuālo veselības stāvokli, dzīvesveidu un citiem faktoriem.
Kādos gadījumos berberīna lietošana visbiežāk tiek apsvērta?
Viens no biežākajiem iemesliem ir paaugstināts cukura līmenis asinīs vai traucēta glikozes līmeņa regulācija. Vēl viens izplatīts scenārijs ir dažādi vielmaiņas traucējumi, tostarp insulīna jutības pasliktināšanās vai izmaiņas lipīdu rādītājos. Cilvēki ar šādām problēmām bieži interesējas par vielām, kas var ietekmēt vielmaiņas procesus kopumā.
Berberīna lietošanu nereti apsver arī cilvēki ar paaugstinātiem sirds un asinsvadu riska faktoriem. Šādos gadījumos uzmanība parasti tiek pievērsta ne tikai aktīvajai vielai, bet arī produkta kvalitātei, izcelsmei un sastāvam. Tāpēc liela daļa cilvēku izvēlas Latvijā ražotus uztura bagātinātājus un vitamīnus, kas ļauj labāk novērtēt ražošanas standartus un sastāvdaļu kvalitāti.
Vai berberīnu labāk lietot no rīta vai vakarā?
Berberīnu parasti iesaka lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc ēšanas. Tas palīdz mazināt iespējamu kuņģa kairinājumu un uzlabo panesamību, īpaši cilvēkiem ar jutīgāku gremošanas sistēmu. Tāpēc daudzi izvēlas berberīnu lietot brokastīs vai pusdienās, neatkarīgi no tā, vai izvēlies lietot Berberīnu N90, vai citus līdzvērtīgs uztura bagātinātājs. Berberīna lietošana vakarā arī nav aizliegta, taču dažiem cilvēkiem tā nav ērta, ja vakara maltītes ir ļoti vieglas vai neregulāras. Pats svarīgākais ieteikums ir regulāra lietošana vienā un tajā pašā laikā.
Mīts 1 – «Berberīns ir pilnīgi drošs, jo ir dabīgs»
Viens no visbiežāk sastopamajiem pieņēmumiem ir uzskats, ka dabiskas izcelsmes uztura bagātinātāji automātiski ir droši. Berberīns patiešām ir augu izcelsmes savienojums, kas iegūts no bārbeles un citiem augiem, taču no medicīniskā viedokļa tas nenozīmē, ka tā lietošana ir pilnīgi bez riska.
Berberīns ir bioloģiski aktīva viela, un tas ietekmē vielmaiņas procesus, enzīmu aktivitāti un var iedarboties uz cukura un holesterīna līmeni asinīs. Tieši šī iedarbība ir iemesls, kāpēc berberīns tiek pētīts un izmantots uztura bagātinātāju sastāvā. Vienlaikus tas nenozīmē, ka berberīna lietošana nav nekas sevišķs, un tai var būt arī nevēlamas blakusparādības. Jebkura aktīva viela, kas ietekmē organisma darbību, prasa apdomīgu lietošanu.
Mīts 2 – «Berberīns aizvieto ārsta nozīmētās zāles»
Šis mīts ir īpaši būtisks, jo tas var radīt tiešu risku veselībai. Berberīns nav medikaments un nav paredzēts, lai aizvietotu ārsta nozīmētas zāles. Lai gan zinātniskos pētījumos ir novērots, ka berberīns var ietekmēt cukura līmeni asinīs vai holesterīna rādītājus, tas nenozīmē, ka tas ir pilnvērtīgs zāļu aizstājējs.
Īpaši bīstama ir situācija, kad cilvēks patstāvīgi samazina vai pārtrauc ārsta nozīmētu medikamentu lietošanu, paļaujoties uz uztura bagātinātāju. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas traucējumiem vai citām hroniskām saslimšanām šāda rīcība var radīt nopietnas sekas. Berberīns var būt papildinājums, bet tikai pēc ārsta apstiprinājuma.
Mīts 3 – «Jo lielāka deva, jo labāks efekts»
Lietojot uztura bagātinātājus, daudzi pieņem, ka lielāka deva nodrošina izteiktāku rezultātu. Berberīna gadījumā šāda pieeja nav pamatota. Organismam ir ierobežota spēja izmantot aktīvās vielas, un pārmērīga deva nepalielina ieguvumu.
Turpretī lielākas devas var palielināt blakņu risku, kā vēdera diskomfortu, nelabumu vai caureju. Tāpēc berberīna lietošana parasti tiek ieteikta sadalītās devās, bieži vien ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Vienmēr izlasiet ražotāja norādījumus.
Mīts 4 – «Berberīnu var lietot visi»
Lai gan berberīns ir brīvi pieejams kā uztura bagātinātājs, tas nenozīmē, ka tas ir piemērots ikvienam. Ir vairākas cilvēku grupas, kurām nepieciešama īpaša piesardzība – grūtnieces, sievietes zīdīšanas laikā, bērni, kā arī cilvēki ar noteiktām hroniskām slimībām. Berberīns var mijiedarboties ar medikamentiem un ietekmēt to darbību. Tāpēc pirms berberīna lietošanas uzsākšanas, ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
Mīts 5 – «Berberīns ir ātrs risinājums bez dzīvesveida izmaiņām»
Reklāmas bieži rada iespaidu, ka, lietojot uztura bagātinātāju, veselības rādītāji uzlabosies paši no sevis. Taču uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs, ķermeņa svars un ikdienas stress būtiski ietekmē vielmaiņu. Ja šie faktori netiek ņemti vērā, berberīna ietekme būs ierobežota. Tas var sniegt papildu atbalstu, taču tas nevar aizstāt veselīgus dzīvesveida paradumus.
Mīts 6 – «Ja draugam palīdzēja, palīdzēs arī man»
Personīgā pieredze bieži ir spēcīgs arguments, taču medicīnā neko nevar mērīt pēc viena cilvēka viedokļa. Diviem cilvēkiem ar līdzīgiem simptomiem berberīna lietošanas rezultāti var būt būtiski atšķirīgi.
Šīs atšķirības nosaka daudzi faktori – vecums, vielmaiņas īpatnības, hroniskas slimības, vienlaikus citi lietotie medikamenti un dzīvesveids. Tāpēc citu cilvēku pieredze nevar kalpot kā vienīgais lēmuma pieņemšanas pamats.
Mīts 7 – «Berberīns vienmēr palīdz samazināt svaru»
Berberīns var ietekmēt vielmaiņas procesus, glikozes izmantošanu organismā vai insulīna jutību, un šīs izmaiņas dažiem cilvēkiem var veicināt labāku apetītes kontroli vai stabilākus ēšanas paradumus. Tomēr pats par sevi berberīns neveicina tauku zudumu, ja netiek mainīts uzturs vai palielināta fiziskā aktivitāte.
Berberīns bieži nonāk uzmanības centrā tāpēc, ka cilvēki meklē vienkāršākus veidus, kā ietekmēt sarežģītus veselības procesus. Tomēr tas ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas var spēlēt lomu vielmaiņas un vispārējās veselības kontekstā. Tā ietekme nav atdalāma no uztura, sporta aktivitātēm, miega kvalitātes un organisma individuālajām īpatnībām, kas kopā veido pamatu ilgtermiņa veselības rādītājiem.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
