Atopiskais dermatīts

Linda Kapteine-Veita, dermatoloģe

Atopiskais dermatīts jeb atopiskā ekzēma ir hroniska, niezoša, iekaisīga ādas slimība, kas skar gan bērnus (5–20 %), gan pieaugušos (līdz 3 %). Lielākoties atopiskais dermatīts sākas līdz piecu gadu vecumam, un meitenēm tas sastopams nedaudz biežāk. Lai gan tā attīstības mehānisms joprojām nav pilnībā izprasts, ir zināms, ka tas rodas daudzu faktoru mijiedarbības rezultātā, ietverot gan ģenētiski noteiktas izmaiņas ādā, gan pārāk lielu imūnsistēmas jutību, ārējās vides faktorus u. c. Provocējoši vides faktori var būt gaisa piesārņojums, ciets ūdens (augsts kalcija karbonāta līmenis), atopiskā dermatīta simptomus var provocēt arī dažādi tīrīšanas līdzekļi, stress, temperatūras maiņa un svīšana, mikroorganismi, arī dabiskās mikrofloras pārstāvji, pelējums, dzīvnieku spalvas, dažādi pārtikas produkti un citi faktori. Ar vārdu atopija medicīnā saprot alerģiskas izpausmes, kas parādās dažādās ķermeņa vietās. Būtībā atopija ir kļūda imūnās sistēmas darbībā: ķermenis reaģē uz kairinātājiem, un reakcija parādās uz ādas, bet tā var izpausties arī kā bronhiālā astma, alerģiskās iesnas.

Iekaisums rodas, jo uz ādas pietrūkst lipīdu jeb tauku slānīša, kuru normālos apstākļos āda ražo pati, lai sevi pasargātu. Mutācijas var būt gēnos, kuri kodē proteīnus, kas saistīti ar cilvēka imūnsistēmu, un proteīnus, kam ir nozīme ādas virsējā slāņa barjeras struktūrā un funkcionēšanā. Zinātnieki ir atklājuši mutācijas filagrīna gēnā, un šis defekts ir viens no būtiskākajiem līdz šim atrastajiem atopiskā dermatīta ģenētiskajiem marķieriem. Filagrīns ir viena no saistvielām, kas satur kopā ādas virsējo kārtu jeb epidermu. Šī proteīna deficīta dēļ ādā rodas mikroplaisiņas, un jebkurš kairinātājs var izraisīt iekaisuma reakciju. Kairinātāju, ja vien tas nav pārlieku lielā apjomā, vesela āda atgrūž, bet, ja trūkst filagrīna, tas iekļūst mikroplaisās un izraisa iekaisumu kaskādi.

Kā izskatās?

Atopiskā dermatīta gadījumā āda pleķiem kļūst sausa, ir sarkani, niezoši laukumiņi. Klasiskas vietas, kur zīdaiņiem un maziem bērniem novērojamas slimības izpausmes, ir seja, vaigi, kakls, elkoņa locītavas, paceles, ap potītēm, arī kopumā uz ķermeņa var būt kāds sarkans, sauss pleķītis. Ja slimības norisei ir smagāka forma vai ir ilgstošāka saskare ar kairinātāju vai alergēnu, āda kļūst pavisam sarkana, plaisas var ieraudzīt, āda var mitrot. Niezes dēļ bērns ādu var arī stipri sakasīt. Ja pievienojas infekcija, situācija kļūst vēl smagāka. Ja saasinājumu neizdodas ilgstoši novērst, āda var kļūt sabiezējusi.

Bieži notiek tā, ka agrā bērnībā vecāki mokās ar mazuļa sauso, niezošo, iekaisušo ādu. Tad uz kādu laiku viss pāriet, bērnam augot, mainās arī ādas barjeras funkcija, tā stabilizējas un kļūst izturīgāka pret ārējiem faktoriem. Bet tad, piemēram, pusaudžu vecumā, kad rodas hormonālas pārmaiņas, ir arī daudz emocionālu pārdzīvojumu un stresa, atkal seko saasinājums. Pārdzīvojumi beidzas, viss atkal normalizējas. Vēlāk pieaugušā vecumā cilvēks, piemēram, sāk strādāt vidē, kur ir daudz dažādu spēcīgu kairinātāju (frizētavā, celtniecībā), un var parādīties ekzēmas uz rokām vai pēdām. Dzīves laikā atopiskā dermatīta izpausmes ik pa laikam parādās, mainās, var kļūt intensīvākas, bet var būt arī otrādi – tās vairs neparādās. Fons paliek, bet daudz ir atkarīgs no dzīvesveida – vai sastapsies ar kairinātājiem, kas atkal izraisīs saasinājumus.

Kā palīdzēt?

• Regulāri ir jālieto mīkstinoši krēmi jeb emolienti, kas mitrina (satur urīnviela, glicerīns), novērš ūdens zudumu ādā (sastāvā – vazelīns), aizsargā un mīkstina ādu. Ir pierādīts, ka emolientu lietošana var mazināt slimības uzliesmojumu biežumu un saasinājumu atkārtošanos. Emolientus uzklāj vismaz divas reizes dienā, vēlams tūlīt pēc vannas vai roku mazgāšanas. Krēmi ir jālieto arī tad, kad nav novērojamas nekādas slimības izpausmes, lai uzturētu ādas aizsargfunkciju. Visās aptieku kosmētikas līnijās ir produkti, kas domāti atopiskas ādas vai sausas, ļoti jutīgas, sakairinātas ādas kopšanai, tādēļ līdzekļus iespējams pamainīt, līdz atrod īsto.
• Mazgājoties ieteicams izmantot nevis tīru ūdeni, bet dušas eļļu vai krēmu. Jāizvairās no līdzekļiem, kas satur smaržvielas un ēteriskās eļļas. Speciālie līdzekļi, kas atrodami daudzās aptieku produkcijas līnijās, attīrīšanu veic maigi un jau mazgājoties sāk rūpēties par ādas barjeras nostiprināšanu.
• Slimības saasinājuma gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta, kas izrakstīs medikamentus un vadīs slimības gaitu. Ārsts var izrakstīt lokāli lietojamus kortikosteroīdus, kas efektīvi mazina ādas iekaisumu, apsārtumu, sāpes un niezi, kavē imūnšūnu aktivāciju, tādējādi nomācot alerģiskas reakcijas. Kortikosteroīdu krēms, ziede vai losjons nelielā daudzumā jāuzklāj uz ādas skartajām zonām plānā kārtiņā parasti vienu vai divas reizes dienā. Svarīgi ņemt vērā, ka lokālos kortikosteroīdus nedrīkst lietot ilgāk par divām nedēļām.
• Kā alternatīvu kortikosteroīdiem ārsts var izrakstīt kalcineirīna inhibitoru preparātus. Šos līdzekļus drīkst lietot tikai tad, kad pēc hormonu ziežu lietošanas uz ādas vairs nav sarkanu plankumu un sakasījumu un kad tā ir nedaudz nomierinājusies. Tie ir lokālie imūnmodulatori, kas līdzsvaro imunoloģiskos procesus ādā un līdz ar to apdzēš akūto iekaisumu, bet vienlaikus netraucē ādas barjerai. Šos preparātus drīkst lietot ilgstoši.
• Smagos gadījumos lieto imūnsistēmu nomācošus preparātus jeb sistēmisko terapiju, kas samazina iekaisuma procesus, un sevišķi smagos gadījumos var izrakstīt bioloģiskos preparātus.
• Atopiskā dermatīta ārstēšanā un niezes mazināšanā var izmantot arī UV fototerapiju. Terapiju veic speciālā iekārtā, kurā precīzi dozēts UVB starojums iedarbojas tikai uz ādas skartajām zonām. Regulāra UVB fototerapija var ievērojami uzlabot ādas stāvokli un dzīves kvalitāti.
• Lai gan antihistamīna līdzekļi tiek bieži izmantoti atopiskā dermatīta gadījumos, pētījumos nav atrasts pierādāms pamatojums to efektivitātei, tāpēc šīs slimības gadījumā tos neiesaka lietot.

Svarīgi!

Jāseko līdzi arī bērna fiziskajām aktivitātēm – pārlieku liela svīšana gan pastiprina niezi, gan vājina ādas barjerfunkciju. Regulāras nodarbības baseinā arī nebūs piemērotas ūdenī esošā hlora un citu vielu dēļ. Ādu var kairināt arī sintētisks apģērbs, arī vilnas apģērbs. Ja audums neelpo un āda bieži sasvīst, tas arī var būt viens no iemesliem, kāpēc uzliesmo atopiskais dermatīts.

Ņem vērā!

Atopiskā dermatīta gadījumā ārsts nosaka diagnozi pēc klīniskās ainas jeb novērojumiem, kā āda izskatās, un anamnēzes jeb slimības vēstures gan par pašu bērnu, gan viņa ģimenes locekļiem. Bieži arī tuviem asinsradiniekiem, piemēram, vienam vai abiem vecākiem, ir novērota atopija. Specifisku analīžu atopiskā dermatīta noteikšanai nav. Ir gan daži rādītāji, ko ārsti mēdz kontrolēt, lai vadītu slimības gaitu vai labāk izprastu, vai bērnam nav pārtikas alerģijas uz kādu konkrētu produktu. Ja atopiskā dermatīta gadījumā rodas alerģiskas izpausmes saistībā ar ēdienu, tas nav paša ēdiena dēļ, bet rodas paaugstinātās jutības dēļ pret apkārtējo vidi, kas šajā brīdī noreaģējusi uz apēsto.