Mārtiņš Freimanis: Pasaulē vajag arī tādus, kam nav viegli

«Man jau vispār acis ir slapjā vietā,» vēlāk teiks Mārtiņš. Un vēl vēlāk izrādīsies, ka turpat ir arī manējās. Nevarētu teikt, ka šīs intervijas laikā mēs to vien būtu darījuši kā raudājuši. Smiekli jau arī bija. Bet sajūta bija tāda… Ļoti īsta. Un, kad viss jau bija izrunāts un uzrakstīts, vairākas dienas mocījos ar vēlmi uzrakstīt viņam īsziņu. Vienkārši lai pateiktu, ka no visas sirds novēlu prieku, veselību un… nuja – mīlestību.