Rīga +19°C 
Pēc Mārtiņa Vērdiņa nāves Latvijas Teātra darbinieku savienība publicēja paša aktiera atstāto atvadu vēstuli: «Gribēju jums pavēstīt, ka neilgi pirms Jāņiem esmu pametis šīs zemes skatuvi. Izrāde manā lomā ir nospēlēta. Izspēlēta līdz galam un pilnībā. Priekškars aizveras lēni. Es dodos tālāk. Tur, kur laikam ir cita režija, dekorācijas, citi skatītāji. Neskumstiet ilgi, ka esmu aizgājis. Pasmaidiet par to, ka reiz satikāmies! Esmu dzīvi dzīvojis piepildīti un ilgi. Dzīvi, kurā bija sapņi, darbs, mīlestība, draugi un krāsu gamma. Ja gribat mani satikt, meklējiet mani gleznās, teātra un kino lomās, stāstos, kopīgās atmiņās un Jāņu nakts dziesmās. Tur es būšu daudz dzīvāks nekā jebkur citur! Paldies visiem, kuri bija manā dzīvē Liepājā, Valmierā, arī tepat, Dailes un Nacionālajā teātrī. Paldies par uzticēšanos, atbalstu, palīdzību, par kopā pavadīto laiku un par iespēju būt daļai no jūsu stāsta.»
Vēl pirms trim gadiem sarunā ar Privāto Dzīvi Vērdiņš pārsteidza ar savu sparu un enerģiju. Bez darba viņš nekad nav sēdējis – beidzamajos gados strādāja arī par šoferi un apsargu. «Nav zelta bedre, bet tas ir labāk nekā nekas. Ja vien ir spēks, varēšana un iespēja, ir jāstrādā,» toreiz sacīja viņš.
«Man ir ārkārtīgi žēl, ka viņš ir aizgājis no mums. Mārtiņš bija talantīgs, īstens Dailes teātra aktieris, un visas viņa kino lomas bija burvīgas. Viņš bija saprotošs, izpalīdzīgs, sirsnīgs un jauks cilvēks. Abi mēdzām sazvanīties. Viņam vienmēr bija laiks sarunai. Mārtiņš ļoti atbildīgi un gādīgi izturējās pret ģimeni, rūpējās par bērniem un svētku reizēs tikās arī ar Mirdzu,» siltus vārdus bijušajam kolēģim velta aktrise Olga Dreģe.
