Režisore par pirmo pašas sarakstīto grāmatu Reizēm. Vienmēr. Nekad šogad saņēma balvu Kilograms kultūras. Viņas vīrs rakstnieks Jānis Lejiņš šo mīļotās panākumu diemžēl nesagaidīja.
Kad pagājušajā vasarā rakstnieks Lejiņš priecājās par sievas Likteņa līdumnieku režisores Virdžīnijas Lejiņas grāmatu, neviens nenojauta, ka, atstādams bagātīgu literāro mantojumu, Lejiņš oktobrī dosies mūžībā.
Pirms četriem gadiem viņi kopā bija sarakstījuši Straupes pilskungus, bet Reizēm. Vienmēr. Nekad ir Virdžīnijas pirmā grāmata, kas turklāt nupat saņēma Kilogramu kultūras kategorijā Literatūra.
«Es tagad apzināti pie sevis strādāju, lai kā galveno turētu milzīgu pateicību Jānim par laiku, ko esam kopā pavadījuši,» saka Virdžīnija. Viņa ar vīru kopā bijuši teju pusgadsimtu. «Tagad nevis atļaujos skumt, bet visu laiku saku paldies… Jo mums vienam ar otru bija neprātīgi laimējies,» uzskata Virdžīnija. Viņa atminas, ka jau pērn vasarā Jānis grāmatai paredzējis panākumus. «Es viņam toreiz teicu: «Beidz runāt muļķības!» Tagad, kad saņēmu balvu, iegāju viņa kabinetā un Jānim pateicu: «Tu droši vien smīni, ka piepildījās tavi vārdi,»,» saka Virdžīnija.
Režisore atklāj, ka gandrīz katru dienu ieiet Jāņa kabinetā un domās ar viņu aprunājas.
«Kamēr vien spēšu, uzturēšu kabinetu tādu, kāds tas bija. Tās izjūtas, kādas man ir šobrīd, nevar pat izstāstīt…
Ik pa brīdim liekas, ka viņš piezvanīs. Joprojām neesmu izdzēsusi Jāņa telefona numuru. Arī laulības gredzenu nēsāju,» stāsta Lejiņa.
Vaicāta, vai turpinās rakstīšanu, režisore saka: «Šajā laikā biju it kā sastingusi…» Pēc brīža viņa atzīst, ka nesen apstiprināts projekts un viņa veidos dokumentālo filmu par Āriju Geikinu. «Arī grāmatai man ir ideja, bet vai pietiks drosmes… Lai rakstītu, tā tiešām ir vajadzīga. Man drosme bija noplakusi, jutos kā tāda basketbola bumba, ko driblē šurpu turpu. Bet tagad tā bumba trāpījusi grozā,» atklāj Virdžīnija.





















































































































