Rīga +2°C 
«Pēc gandrīz divdesmit uz Dailes teātra skatuves pavadītiem gadiem 2012. gadā, cituprāt, esot dīvai, cituprāt, varošai nospēlēt jebko, cituprāt…, es aizgāju no Dailes teātra. Teātrī paliku kā ārštata aktrise un kopā ar vīru [Aināru Rubiķi] aizbraucu uz Novosibirsku. Rakstniece Māra Zālīte toreiz man zvanīja no meitas Ilzes Ķuzules-Skrastiņas telefona un teica: »Rēzij, neej prom, kas notiek, kāpēc?" Tas bija viens no maniem drosmīgākajiem lēmumiem. Patiesībā es neesmu drosmīga, es esmu bailīga," senos notikumus atceras aktrise.
Intervijā viņa atklāj, kā vērtē pašreiz Dailē notiekošo. Ar skandālu no teātra bija spiesta doties prom Lelde Dreimane, darba attiecības pārtrauktas arī ar Olgu Dreģi, Lidiju Pupuri, Mirdzu Martinsoni. Notiekošo publiski jau skaidrojis Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Rēzijai par šīm pārmaiņām ir savs viedoklis: «Es nedomāju, ka aktieris šodien savā profesijā jūtas jūtas nedrošs. Katrai viensētai, pašvaldībai, novadam ir jābūt saimniekam. Nevar visi būt saimnieki, jo tad katrs vilks deķi uz savu pusi. Šajā situācijā Dailes teātrim kā ēkai, jā, valsts dotētai, ir saimnieks, un aktieru atlaišana – tas ir viņa lēmums. Kā filmā Rūdolfa mantojums saimnieks bija Rūdolfs, tā Dailes teātrī šajā laika periodā ir viens saimnieks, kuram ir savi uzskati, sava stratēģiskā domāšana. Arī vadot savu teātri, man kādu laiku blakus ir uzticams cilvēks, bet tad viņa dzīvē notiek pagrieziens un viņš iet. Es viņu neturu. Dzīve nav nemainīga vērtība,» tā Kalniņa.
Pilnu interviju ar aktrisi lasi žurnāla Ievas Stāsti jaunākajā numurā vai digitāli pērc šeit.
