Rīga +2°C 
«Pat divreiz piedalījāmies Eirovīzijas dziesmu konkursā,» atminas liepājnieks Ivo Fomins. «Vienreiz Latvijas atlasē ieguvām godpilno otro vietu. Otrajā reizē tikām deleģēti uz Turciju,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI pauda viņš. Toreiz latviešiem gan īsti labi negāja, taču Ivo šo piedzīvojumu atceras ar patīkamām sajūtām. «Bija ļoti skaisti un jauki. Mūsu dziesma bija ierakstīta astoņās vai pat deviņās valodās un aizsūtīta uz dažādām valstīm. Bet pats lielākais prieks – savu dziesmu dziedājām latviski! Kaut arī mēs nekādu vietu neieguvām, toties ļoti daudz cilvēku – tie bija miljoni skatītāju, kuri sekoja Eirovīzijai – dzirdēja latviešu valodu!» sacīja viņš.
«Latviešu valoda ir tik skanīga, mīļa, laba, nevajag mums dziedāt angļu valodā.
Vajag sevi rādīt no tās valsts, no kuras nāc!
Man tas bija milzīgs prieks, pēc tiem padomju laikiem, kuriem esam gājuši cauri! Kāpēc neizmantojam savu valodu, ja tā tiešām ir skanīga un laba? Kāpēc esam tādi kaunīgi? Tas ir kaut kāds mazvērtības komplekss! Es esmu gandarīts par to, ko mēs tur izdarījām,» atzina viņš. Tagad Fomina un Kleina pēdās sekoas arī Atvada – dziedās latviski.
«Mūsu duets diemžēl pajuka, izšķīrāmies,» par sadarbību ar Tomasu Kleinu saka mūziķis. Taču radošo laiku, kas abiem bija atvēlēts kopā, aizvien ir pateicīgs. «Tā jau ir leģenda.
Ilgus gadus bijām cilvēku mīluļi.
Koncerti bija pārpildīti, popularitāte – liela. Tomass bija tas galvenais, viņš rakstīja mūziku un visu to projektu uzbūvēja. Mani aicināja par dziedātāju. Bija arī citi mūziķi, kuri grupā mainījās. Bet centrālie tēli tomēr bijām mēs. Jā, laikam tas duets iedeva lielāko popularitātes vilni man kā personībai. Tomasa mūzika ir ļoti dziļa. Visiem cilvēkiem saprotama, viegli uztverama,» atzīst Ivo.
