Rīga +2°C 
Strādā bijušajā kafejnīcā
«Pirmais, ko izdarīju, ienākot savā kabinetā, – atvēru žalūzijas. Tā arī neesmu tās aizvērusi. Ja aiz loga paveras tik skaista bilde, turēt ciet žalūzijas ir grēks,» saka Viņķele, kura jau pusotru mēnesi vada Latvijā lielāko rehabilitācijas centru. Visos stāvos ēkas garumā stiepjas balkoni. Izeja uz to ir arī Viņķeles kabinetā. Viņai paveras skaists skats uz priežu ieskauto Baltijas jūru. «Pa šo laiku uz balkona esmu izgājusi tikai pāris reižu, taču uz jūru gan ik pa laikam pa logu paveros,» atklāj Ilze.
«Savulaik jūrmalnieki šo ēku sauca par Kosmonautu namu, jo tā tikusi būvēta kā atpūtas vieta kādas PSRS kosmosa industrijas rūpnīcas darbiniekiem. Zinātāji gan teic, ka neviens kosmonauts šeit nav mitis. Te bija sanatorija. Vietā, kur tagad atrodas mans darba kabinets, agrāk bija kafejnīca. Te atpūtnieki nāca baudīt saldējuma kokteiļus un skaistos skatus, kas no šiem augstumiem paveras. Manā darba karjerā šis ir visaugstāk esošais kabinets,» saka viņa.
Vaivaru labumus neizmanto
Uzsākot jauno darbu, Viņķele nolēma uz savu kabinetu 7. stāvā doties pa kāpnēm un nekad neizmantot liftu. «Ir rīti, kad kāpšana padodas vieglāk, bet gadās, ka jākāpj lēnāk. Tad iedvesmojošie uzraksti, kas lasāmi uz kāpnēm, šķiet kā joks par manu apņemšanos. Pa tām augšup un lejup esmu kāpusi pat astoņas reizes dienā,» atzīstas Viņķele. Kāpjot pa kāpnēm, viņa ne tikai vāc soļus, bet arī satiek cilvēkus – gan kolēģus, gan pacientus. Ilzei patīkot ar visiem aprunāties. Vaicāta, vai pati jau paguvusi izbaudīt kaut ko no Vaivaru piedāvātajiem ārstniecības labumiem,
