Rīga +7°C 
Ekspozīcija piedāvā mākslinieku kopēju refleksiju par neaizsargātību un dziedēšanos, par redzēšanu un glābšanos, par nepārtrauktu klātbūtni sevī un telpā, kurā esam.
Vienlaikus, izstāde darbojas kā atgādinājums par mazu bērnu sapņiem — laiku, kad mūsu uztvere bija tīra no aizspriedumiem un mēs ticējām, ka lietām piemīt dvēsele, ka debesis māk runāt un ka visneparastākās pasaules var uzbūvēt no jebkura pagalmā atrasta nieka. «Starptautiskā izstāde Izelpa. Telpa ir pulsējoša vide, kurā vienkopus satiekas, pārklājas un murd pieredzes un kultūras stāsti. Tas ir kā dažādu balsu un mediju krustpunktu saiets, kurā katrs mākslinieks dalās ar savu unikālo naratīvu: no Īslandes ainavas skarbajām vibrācijām, novada pilskalnu pieredzēm un vēsturiskas koka arhitektūras atmiņām līdz intīmai dzimtas arheoloģijai un spēcīgiem sociālpolitiskiem manifestiem,» teikts izstādes pieteikumā.
Izstādes koncepcijas pamats balstās tādās tēmās kā saruna, empātija, telpa un laiks, īpašu uzsvaru liekot uz materialitāti un telpisko domāšanu. Koks, metāls, porcelāns un skaņa zaudē savu statisko lomu — tie runā savstarpēji un atsevišķi ar telpu un tās arhitektūru. Tas ir apzināts, iespējams, pat nedaudz naivs aicinājums pārdomāt laikmetīgās mākslas funkciju un tās meklējumus šodienas turbulenti satraucošajā pasaulē.
Izstādes mērķis ir nodrošināt tiešu, dzīvīgu un nepastarpinātu telpu laikmetīgās mākslas meklējumiem un problēmu atspoguļojumiem ārpus lielajiem centriem. Esiet, elpojiet un ļaujaties telpai!
Izstādes kurators ir Māris Grosbahs, bet tās autori – Aigars Bikše, Xiyao Chen & Julija Pociūtė, Daina Pupkevičiūtė, Rokas Dovydenas, Rimantas Milkintas, Kristine Mifsud, Oto Holgers Ozoliņš, Pauls Pudžs, Mykolas Sauka, Augustas Serapinas, Dārta Sidere, Elza Sīle, Skuja Braden.
