Rīga -20°C 
Radio un televīzijas žurnālistes un politiķes Violas Lāzo mūžs aprāvās tieši pirms diviem mēnešiem – 3. februārī. Lai gan bija smagi slima, Lāzo līdz pēdējam centusies neizrādīt, ka viņai ir grūti. Violas bijušais vīrs un raidījuma Pie vecā ratiņa vadītājs Kārlis Vahšteins atvadu pasākumā atklāja, ka Viola bija devusi norādes, kā gribētu, lai ģimene un draugi viņu pavada pēdējā gaitā…
Viņa gribēja lai tas būtu vienkāršs atvadu pasākums dzimtenē, un to marta beigās viņas mīļie noorganizēja Rīgas Anglikāņu Svētā pestītāja baznīcā. Violas pirmais vīrs Kārlis Vahšteins, kurš bija blakus Violai 30 gadus, Lāzo veltīja siltus un spēcīgus vārdus:
«Zvaigznes ir karstas, spīdošas un dedzinošas. Bet tieši tāpēc tās arī ir zvaigznes. Viola ir un būs zvaigzne.»
Sirsnīgu atvadu runu teica arī abu dēls Kārlis. «Esmu priecīgs, ka tu biji mana mamma, esam kopā izcīnījuši ļoti daudz. Zinu, kādām sāpēm izgāji cauri. Tu mums parādīji, ka ir iespējams uzvarēt arī tādā cīņā.
Es biju mammai līdzās arī tajā laikā, kad viņa mācījās dzīvot un staigāt no jauna,» sacīja Kārlis.
Atmiņu pasākumā Lāzo mīļi tika saukta arī par princesi, jo bērnībā viņa daudz laika pavadījusi Rīgas pilī. «Violas māte tur strādāja, kad to vēl dēvēja par Pionieru pili. Viņa tur bija grāmatvede. Un katru dienu pēc skolas mazā meitene Viola dzīvojās līdzās mammai pilī. Viņa nelaida garām nevienu iespēju, ko piedāvāja Rīgas Pionieru pils pulciņu vadītāji – dzintara un ādas apstrādi, dejas, dziesmas, teātra mākslu, gleznošanu. Iedomājieties – vēla vakara stunda, lielākajā pils daļā jau nodarbības beigušās, bet kāda maza meitene viena pati pustumšajos gaiteņos braši soļo uz pašu galveno Svētku zāli, lai naksnīgajā klusumā, kamēr māte vēl darbos, spēlētu klavieres.
Tāda viņa bija – mērķtiecīga, nenogurdināma, drosmīga un stipra,
vēl būdama pavisam mazs bērns,» ar atmiņām dalījās Vahšteins.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve.
Pie vecā ratiņa
