Nespēja paraudāt
Deniss Hanovs spilgti atceras dienu, kas viņa dzīvi sagrieza kājām gaisā. «Bija 28. maijs. Tobrīd atrados mūsu lauku īpašumā, rakstīju grāmatu, kad pēkšņi saņēmu ziņu no Valda, ka viņam atklāts audzējs. Šķiet, pats ļaunākais vienmēr notiek trešdienu vai ceturtdienu rītos, kad to vismazāk kāds gaida,» saka viņš. Kad Denisa vīrs Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, teologs, izcilais akadēmiķis Valdis Tēraudkalns uzzināja, ka viņam ir vēzis, sākās smaga cīņa par dzīvību. Deniss neslēpj – pēc dabas ir emocionāls cilvēks, kas var apraudāties, bet šajā dzīves smagākajā periodā pār viņa vaigiem nenoritēja ne asara. «Terapeits teica, ka iemesls, kāpēc neraudāju visu šo laiku, ir stresa rezultāts,» viņš teic.
Aizejot uz sejas bija smaids
Valda iemīļotie svētki vienmēr bijuši Ziemassvētki. Pērn pārim tos izdevās nosvinēt divreiz. «Viņš ļoti vēlējās mūžībā aiziet mājās, nevis slimnīcā.
Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷













































































































