Rīga +6°C 
«Ja man savos 53 gados jāsavelk bilance, uzvaru jeb pozitīvo brīžu gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē ir bijis vairāk nekā zaudējumu,» savās pārdomās žurnālam Santa dalījās bijusī veselības ministre Ilze Viņķele. «Viszemākais, šausmīgākais brīdis, kas ar mani ir noticis pieaugušā vecumā, bija kriminālapsūdzība par bezdarbību, esot veselības ministres amatā. Tā radīja milzu netaisnības izjūtu. Ja es būtu kaut ko nozagusi vai apzināti pārkāpusi likumu, varētu saprast, bet mani apsūdzēja nodarījumā, kas šķita nesavienojams ar manu būtību: es allaž daru par daudz.»
Atgūties no dzīves zemākā punkta Ilzei palīdzējušas nevis zāles, bet burvju lakats un psihoterapija. «Man bija klasisks sēru cikls ar visiem tā posmiem. Ilgu laiku pavadīju burtiski alā. Man ir tāds spēka lakats,» intervijā žurnālā Ieva atzina Viņķele. «Kāda kundze Talsu apkaimē auž ārkārtīgi skaistus lielus vilnas lakatus. Vienu tādu iegādājos, un tas man bija kā burvju apmetnis, sargājošs un mierinošs. Zem tā pavadīju ilgāku laiku, nekā gribētos. Man bija tik slikti…
Sēdēju zem lakata un domāju, kā… kā tikt līdz nākamajai dienai.
Pārdzīvoju ne par to, ka zaudēju ministres amatu. Politikā darbu vari zaudēt jebkurā brīdī – gan pamatoti, gan tāpēc, ka neštimmē ar premjeru. Tam biju gatava. Bet nebiju gatava, ka neštimmēšana skāra visu Veselības ministriju, kur iztrenkāja godprātīgos darbiniekus, – tika upurēta komanda, kas, pārcilvēciski strādājot, izvilka pirmo kovidgadu. Pēc manas demisionēšanas atsitiens pa ministriju bija negodīgs, netaisnīgs un ļoti tuvredzīgs.»
Pārvarēt profesionālās grūtības palīdzējusi arī psihoterapija, boksa treniņi, protams, arī ģimene un draugi. «Esmu ļoti pateicīga visiem, kas bija un ir man klāt. Katrs palīdzēja savā veidā. Vistrakākajā laikā viena draudzene mani veda pastaigāties uz mežu gandrīz kā sunīti,» atklāj Ilze.
