Sarunā ar žurnālu Santa Kleinbergi stāsta, ka savulaik mīlas liesmas ar joni iedegušās darba vietā un kopš jaunības gadiem abi ir cieši turējušies viens pie otra. Tomēr arī tik šķietami laimīgā kopdzīvē ir bijuši sarežģījumi, kas pārbaudījuši Viestura un Gunitas mīlestību.
Gunita intervijā atklāj, ka vistālākie viens no otra bijuši pēc trešā bērna piedzimšanas. «Biju pārgurusi, un arī Viesturs kā tēvs bija izdedzis. Pirmie trīs gadi pēc jaunākā bērna piedzimšanas bija visgrūtākie,» saka Gunita. «Tā bija mūsu lielākā krīze,» viņai piebalso Viesturs.
«Vairāk klusējām, bijām katrs sevī, attālums starp mums krietni palielinājās. Arī strīdējāmies vairāk.
Pat mēģinot sarunāties, bija sajūta, ka viens otru nedzirdam,»
saka Kleinberga. Pāris atzīst, ka abiem bijušas pat domas par laulības šķiršanu, taču, par laimi, tik tālu neaizgāja, jo palīgā nāca padoms, ko Kleinbergiem iedeva baznīcā.
«Trīs vai četrus gadus pēc laulībām, kad mums jau bija divi mazi bērni un trešais padomā, Mateja baptistu draudzes dievnamā izgājām mācību, ko parasti iet pirms laulībām. Tas bija labs veids, kā atjaunot pabūšanu divatā, kam studiju, bērnu un darbu dēļ neatlika laika. Kino, piemēram, neskaitījās randiņš – vajadzēja tikties tā, lai varētu parunāties, turklāt nedrīkstēja runāt par bērniem un darbu. Tā arī pēc tam, aptverot, ka esam bedrē, atcerējāmies savus laulības kursus un atkal sākām iet uz randiņiem,» harmoniskas kopdzīves noslēpumu atklāj Gunita.
Visu rakstu lasi šeit!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨












































































