«Dienā, kad man piezvanīja Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs Dainis Kalns un piedāvāja piedalīties galā koncertā, filma Straume saņēma Zelta globusu, bet es jutos tā, it kā šis piedāvājums būtu mans Zelta globuss,» intervijā žurnālam Ieva atzinās Aija Andrejeva-Aišpure, kura nupat pārsteidza Siguldas Opermūzikas svētku apmeklētājus. Viņas sniegums bija patiesi spožs.
«Esmu pateicīga sev, ka nenobijos. Mans iekšējais dzinulis un būtība vienmēr grib nirt dziļākos ūdeņos un kāpt augstākos kalnos – tā ir mana pasaule,» pēc uzstāšanās saviļņota bija Aija, kura izpildīja divas pārpasaulīgi skaistas operas ārijas.
«Es atkal iemīlējos operā… Tu liec man sajust kaut ko jaunu,
kad tā dziedi. Paldies. Turpini, lūdzu!» atzinās Dagmāra Legante. Viņai pievienojās arī Ella, Roberto, Shipsi un citi skatuves kolēģi.
«Nekad neesmu tik daudz trenējusies, kā gatavojoties šim koncertam. Operdziedāšana ir pilnīgi cita pasaule! Bet ir ļoti aizraujoši darīt ko jaunu. Es mīlu to, ko daru, – koncerti, albumi, bet arī šim darbam kādā brīdī iestājas rutīna. Vajadzēja izaicinājumu. Tāpat kā kāpt kalnos, iet pārgājienos, izaicinājumu vajadzēja arī profesionālajā jomā, un
šī ir iespēja man aizlidot citā dimensijā un piedzīvot nebijušu brīnumu,» tā Aija.
«Ticu tam, ka domas materializējas. 2019. gadā izlēmu, ka man vajag lielo koncertu, kas varētu būt Siguldas pilsdrupās, bet sākās pandēmija. Ar domu, ka kaut kad tāds koncerts Siguldas pilsdrupās notiks, trenēju balsi pie vokālās pedagoģes Ditas Kalniņas un domāju: varētu savā koncertā nodziedāt kādu operas āriju. Un, re, pēc pieciem gadiem mani uzrunā un man ir iespēja dziedāt operas ārijas nevis savā koncertā, bet Siguldas Opermūzikas svētkos! Tas nav pašsaprotami, un esmu pateicīga par šo iespēju,» sacīja Aija.












































































