Rīga -7°C 
– Jums nav bail, ka no iemīļotā daktera Hosama sabiedrības acīs varētu arī pārvērsties par slikto tēlu?
– Esmu atklāts cilvēks. Es pastāstu, kur sistēmā ir caurums, un sāku to samazināt. Ja man izdosies par tik vai šitik – tātad man sanāca! Bet gribēt, lai to milzīgo caurumu, kas bijis gadiem, aizšuju mēneša vai gada laikā, – tas nebūtu godīgi. Es rādu realitāti, stāstu, ko varam darīt, un nesolu brīnumus. Jūtu, ka man ir nozares atbalsts. Tā bilde ir jābūvē kopā – ārsti, pacienti, pacientu organizācijas, arodbiedrības, ārstu biedrības, farmācijas kompānijas, aptiekas, izglītības sistēma. Es varu sakārtot mapīti, bet tā puzle kopā jāliek mums visiem! Taču esmu gatavs, ka daļai puzlē iesaistīto nepatiks, ka Hosams grasās ko mainīt, nepatiks, ko daru. Esmu gatavs arī apmelojumiem – par manu ticību, laulību, bērniem, dzimteni, profesionalitāti, izskatu, ādas krāsu, par to, kā braucu pie stūres… Bet amats nāk un iet, un, ja kas notiek, – es jau nākamajā dienā varu būt atpakaļ savā ārsta privātpraksē.
Starp citu, ir bijuši arī tādi gadījumi – cilvēku, kas mani publiski pazemo, pēc tam ieraugu savā ārsta kabinetā.
– Meklē jūsu kā ārsta palīdzību?
– Jā! Un tā arī pasaka: «Politika ir viena lieta, bet, dakter, kā profesionāli es jūs cienu!» It kā smieklīgi, bet es šo cilvēku pieņemu un izdaru darbu kā ārsts profesionāli. Tas ir mans Hipokrata zvērests! Varu būt iekšēji apvainojies, bet man jādara savs darbs.
– Tātad būtībā jums jaunajā amatā ir mērķis nevis kardināli reformēt, bet pārkārtot esošo mājiņu?
– Tieši tā. Reformas es nesākšu, neslēgšu nevienu slimnīcu, jo tā ir mūsu drošība. Bet specializēt slimnīcas – to jā. Ja man ir liela istaba, samazinu uz pusi un vienā stūrī ierīkoju virtuvi, ja tās šobrīd nav; vai otrādi – ja istaba ir maza un vietas pietrūkst, paplašināšu to. Tā mājiņa jāsakārto, lai pakalpojumi būtu pieejami, jo pašlaik mainās iedzīvotāju skaits – daudzi emigrē, pārceļas dzīvot uz lielajām pilsētām –, bet jānodrošina, lai ātrāka neatliekamā palīdzība būtu pieejama visiem, arī rajonā, jādomā, kāds ceļš ved uz tuvāko slimnīcu un vai tur pietiek speciālistu! Jāskata bilde kopumā.
Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.
