Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Pirms tikšanās ar jauniešiem, Uģis pauž savas pārdomas par mūsdienu skolēniem: «Es vienīgais sāku domāt par to, ka atbraukšu uz skolu un redzēšu, ka tie visi bērni sēž «TikTok», «Instagram».» Viņš cer, ka Valkas ģimnāzija būs izņēmums un, iespējams, mainīs viņa domas par to, ka bērniem izglītība ir jāiegūst mājmācībā.
Satiekot Horenu, abi apspriež gaidāmo pasākumu un lomu žūrijā. Uģis vaicā Horenam par viņa pieredzi žūrijas darbā un piebilst, ka šī būs pirmā reize, kad viņš būs žūrijas loceklis. Horens pauž, ka zināmā mērā Uģis visu dzīvi ir žūrijā, vērtējot savu sievu un bērnus. Abi arī pārspriež, kas vēl būs žūrijā, un Uģis atklāj, ka žūrijā būšot arī dziedātāja Diona Liepiņa, par kuru viņš neko daudz nezina.
Gatavojoties turpināt ceļu, saruna ievirzās par Uģa neseno ceļojumu uz Indiju un garīgo praksi, kas notikusi pēc piecu dienu gavēņa. Viņš šokē Horenu, atklājot, ka mazgājies govs urīnā. Uģis pauž, ka sākotnēji bijis atturīgs līst zem govs un ļaut tai uzčurāt, bet drauga iedrošināts tomēr izmēģinājis šo «garīgo praksi». «Viņš vienkārši man uzlēja no spainīša govs čuras virsū,» stāsta Uģis, un Horens atbild, ka viņam neesot, ko teikt par to. «Katram savs, Horen,» atbild Uģis, un abi dodas ceļā.
