Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -9°C 
Zaice beigusi Dailes teātra 3. studiju (1962), divus gadus bijusi aktrise Liepājas teātrī, 1964. gadā viņa sāka darbu Jaunatnes teātrī, kļūstot par vienu no teātra vadošajām aktrisēm gandrīz trīsdesmit gadu garumā. «Māksliniece ar smalku garīgu struktūru un neparastu ķermeņa plastisku izteiksmību. Aktrise, kura uzmirdzēja līdz ar šī teātra panākumiem un apdzisa, kad viņas teātris tika likvidēts,» tā par viņu rakstīja teātra kritiķe Guna Zeltiņa.
Teātri likvidēja, kad Zaice bija spēku plaukumā – knapi pāri piecdesmit –, un ne citu trupu, ne citu režisoru Anda tā arī neatrada. Pēc trupas likvidēšanas aktrise nedabūja jaunu darbavietu: «Tik ilgi biju meklējusi teātri, kam ir cits spēles stils. Tas pats, kas šodien ir ar Hermaņa vadīto Jauno Rīgas teātri, kas ir pilnīgi atšķirīgs no citiem. Redzēju, kā mūsu Rūdolfs Plēpis nevarēja pastrādāt Nacionālā teātra stilā, viņam noteikti tur bija garlaicīgi. Bijām ļoti izlutināti ar psiholoģiski labu režisoru – Ādolfu Šapiro,» izteikusies aktrise.
No kolēģiem viņa atšķīrās it visā – ar slaidumu un savdabību, kaut kādu īpašu enerģētiku un izteiksmīgiem, runājošajiem žestiem. Skaidrojums tiem vienkāršs – vispirms Zaice mācījās Horeogrāfijas vidusskolā, līdz ārsts aizliedza fiziskus treniņus. Sirds… Un pa šiem gadiem aritmijai labāk nav kļuvis, rakstīja žurnāls IEVAS Stāsti pirms septiņiem gadiem. Andas mūža gājums aprāvies 23. janvārī.
Privātajā dzīvē Zaice bija kopā ar mūziķi Ivaru Davidoviču. Daigas Mazvērsītes stāstu par pāri lasi šeit:
